Šāds secinājums izdarīts, analizējot atlūzas no Ziemeļkorejā ražotas ballistiskās raķetes, kas nokrita Ukrainas pilsētā Harkivā. Raķete saturēja 290 elektroniskas detaļas, kas nebija ražotas Ziemeļkorejā, teikts CAR ziņojumā.
Daudzas no šīm detaļām ražotas uzņēmumos, kas atrodas ASV, Vācijā un citās rietumvalstīs. Lielai daļai detaļu bija norādīts arī ražošanas datums, un tās bija ražotas pēdējo trīs gadu laikā. Tas varētu nozīmēt, ka raķete Krievijā nonāca jau pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī.
Tas liecina, ka Ziemeļkorejai ir izdevies apiet ANO sankcijas, kas liedz šai valstij saņemt ballistisko raķešu sastāvdaļas, norādīts ziņojumā. Vienlaikus tas arī liecina par Ziemeļkorejas atkarību no importa. CAR ziņojumā norādīts, ka importētie komponenti galvenokārt bija detaļas, kas tika instalētas raķešu navigācijas sistēmā.
Papildus ASV un Vācijai tika atrastas detaļas arī no Singapūras, Japānas, Šveices, Ķīnas, Nīderlandes un Taivānas.
CAR, kuru daļēji finansē Eiropas Savienība (ES), pēta kara zonās esošās ieroču sistēmas, lai noteiktu piegādes ķēdes, kas tika izmantotas to ražošanā.