Kā viņš paziņojis intervijā ziņu aģentūrai Interfax, Baltkrievija turklāt piedāvā arī Lietuvai pirkt elektroenerģiju, kas tiks saražota šai spēkstacijā, taču Lietuva "politisku iemeslu dēļ" atsakās, turklāt mudina to darīt arī savas kaimiņvalstis un "aktīvi apstrādā arī Eiropas Savienību, lai tā ieņem stingru nostāju".
"Lietuva pagaidām neziņo par saviem plāniem celt AES, lai gan, manuprāt, tai arī nav nekādu iespēju to paveikt - nedz tehnisku, nedz finansiālu. Baltkrievijas AES uzcelšana padarīs šos plānus bezjēdzīgus," izteicies vēstnieks.
Viņš atkārtojis vairākkārtējus Baltkrievijas amatpersonu apgalvojumus, ka Minska esot sniegusi atbildes uz visiem Lietuvas puses jautājumiem par netālu no abu valstu robežas topošās Astravjecas AES drošību, taču Viļņa šo problēmu politizējot, jo patiesībā atbildes Lietuvai neesot vajadzīgas - tā vienkārši cenšoties apturēt AES celtniecību kaimiņvalstī.
Jautāts, vai Lietuva un Baltkrievija varētu panākt kompromisu, Udaļcovs atbildējis ar pretjautājumu: "Kāds kompromiss? Par to, ka Baltkrievijas AES tiks uzcelta, nav nekādu šaubu. Minska ir gatava sadarboties un sniegt paskaidrojumus."
Lietuva jūnijā konsultācijas ar Baltkrievijas ekspertu delegāciju ierosināja apturēt Astravjecas AES būvdarbus, kamēr nav veikti tās stresa testi un citi Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) misijas izpētes darbi, un ieteica tajos atklātības labad pieaicināt arī Lietuvas ekspertus, bet pušu viedokļi šajos jautājumos atšķiras.
Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas-Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Nēres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Arī no Latvijas robežas šo kodolspēkstaciju šķirs tikai aptuveni 110 kilometri.
Lietuvu satrauc neatbildētie jautājumi par to, kā tiks veikta izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana un kā tiktu nodrošināta Viļņas evakuācija iespējamās kodolavārijas gadījumā.
Minska noraida Lietuvas pārmetumus, apgalvojot, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus prezidents Lukašenko īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk.
AES, kurā būs divi energobloki ar 1200 megavatu jaudu, būvdarbu ģenerāluzņēmēja ir Krievijas valsts atomenerģētikas korporācijas Rosatom meitassabiedrība Atomstrojeksport.
Lietuva kopā ar Latviju, Igauniju un Poliju plānoja celt Visaginas AES, bet pēc 2012.gada referenduma, kurā Lietuvas vēlētāji noraidīja šo projektu, par kura stratēģisko investoru bija izraudzīta Japānas korporācija Hitachi, tas faktiski apturēts.
Enerģētikas ministrs Roks Masjulis gan izteicies, ka diskusijas par Visaginas AES projekta likteni turpināsies, kad kļūs skaidrs, kā jaunie starpsavienojumi ar Poliju un Zviedriju ietekmē Lietuvas elektroenerģijas tirgu, kāda būs Zviedrijas nostāja jautājumā par veco atomelektrostaciju slēgšanu un Polijas gatavība iesaistīties Visaginas AES projektā.