Šoreiz L.Valensu saniknojusi nesen izdota grāmata, kurā atkal
izteikti apvainojumi, ka viņš pagājušā gadsimta septiņdesmitajos
gados sadarbojies ar Polijas slepenpoliciju, nododot tai ziņas par
saviem kolēģiem Gdaņskas kuģubūvētavā. Tajā arī teikts, ka
bijušajam politiķim ir ārlaulības bērns. Grāmatu sarakstījuši
vēsturnieki no Polijas Nacionālās piemiņas institūta, kas izmeklē
komunisma ēras noziegumus.
Tādēļ L.Valensa pimdien sacīja, ka apsver domu pamest Poliju un
atdot viņam 1983.gadā piešķirto Nobela Miera prēmiju, ja likums un
tiesa neaizsargās bijušā prezidenta dzīvesstāstu no "nesodītiem
uzbrukumiem". "Fašisti un komunisti slepkavoja, bet viņi nogalināja
savus ienaidniekus," sacīja L.Valensa. "Šeit teik nogalināti draugi
un patrioti, bet par kādu cenu? Vēsturniekiem ir jāizlemj vai tas
nāk par labu Polijai, vai tikai atkārto maz ticamas blēņas."
2000.gadā īpaši izveidota tiesa atzina, ka L.Valensam izvirzītās
apsūdzības spiegošanā ir nepatiesas. Tiesneši secināja, ka
komunistu laika drošības dienesta aģenti viņa lietai pievienojuši
kompromitējošus dokumentus, lai tā laika opozīcijas līderis
nesaņemtu Nobela Miera prēmiju.
Arī Polijas premjerministrs Donalds Tusks izteicis atbalstu
L.Valensam, sakot, ka šāda veida grāmatas ir politiski
motivētas.
L.Valensa vadīja Solidaritāti - pirmo brīvo arodbiedrību padomju
bloka valstīs. 1980.gadā tā meta izaicnājuma cimdu komunistu
valdībai, sarīkojot darbineku streiku Gdaņskas kuģubūvētavā, bet
deviņus gadus vēlāk piedalījās arī režima gāšanā.
1990.gadā L.Valensa tika ievēlēts par pirmo postkomunisma perioda
Polijas prezidentu.