Ouens bija centies panākt, ka koronera izmeklēšana, kuru viņš veic saistībā ar Londonā 2006.gadā notikušo Ļitviņenko slepkavību, tiek aizstāta ar pilna apjoma sabiedrisku izmeklēšanu, jo viņš nav pilnvarots izmeklēt Krievijas valsts iespējamo līdzdalību šī nozieguma pastrādāšanā. Ouens apliecināja - par to, ka britu varasiestādes atteikušās veikt sabiedrisku izmeklēšanu, viņš uzzinājis piektdien no rīta.
Koroners iepriekš bija nosūtījis lūgumu par sabiedriskas izmeklēšanas veikšanu Tieslietu ministrijai. Arī Ļitviņenko atraitne Marina bija pieprasījusi to pašu, skaidrojot, ka tā ir vienīgā iespēja uzzināt patiesību par viņas vīra nāves apstākļiem.
Lielbritānijas policija par galveno aizdomās turamo Ļitviņenko slepkavības lietā uzskata bijušo Krievijas Federālā Drošības dienesta (FDD) aģentu Andreju Lugovoju. Tomēr Maskava viņu atsakās izdot, un šis jautājums nopietni pasliktinājis Londonas un Maskavas attiecības.
Uz Lielbritāniju pārbēgušais bijušais Krievijas FDD pulkvedis Ļitviņenko nomira 2006.gada 23.novembrī - trīs nedēļas pēc saindēšanas, kuras dēļ viņam izkrita mati, viņš spēcīgi novājēja un viņa iekšējie orgāni pamazām pārstāja darboties. Ļitviņenko organismā pēc nāves tika atrasts liels daudzums radioaktīvā polonija 210, kas vairāk nekā desmit reizes pārsniedzis nāvējošo devu. Pēc Lielbritānijas izmeklētāju novērtējuma, Ļitviņenko nonāvēšanai izmantotā polonija 210 deva maksā vismaz desmit miljonus ASV dolāru (5,2 miljonus latu). Polonijs 210 ir rets, ļoti bīstams radioaktīvs izotops. To var iegūt tikai kodolreaktorā, līdz ar to tikai ļoti augsti attīstīta organizācija, ja ne ietekmīga valsts varētu būt spējīga uz šo noziegumu.
Ļitviņenko domubiedri uzskata, ka bijušo izlūku nogalinājuši Krievijas valdības dienestu pārstāvji, tādējādi atriebjoties par viņa opozicionāro nostāju pret prezidentu Vladimiru Putinu.