Lietuva cer izvairīties no Latvijas mēroga krīzes

"Mēs ceram, ka stāvoklis mūsu reģionā nedaudz stabilizēsies, it sevišķi, ja Latvijas valdībai izdosies vienoties ar SVF," atzina A.Kubiļus. Ekonomikas ministrs Daiņus Kreivis uzskata, ka Lietuvas ekonomikas stāvoklis atšķiras no Latvijas divu galveno iemeslu dēļ: Lietuvas banku sistēma ir daudz labākā stāvoklī, kā arī Lietuvā ir labāk attīstīta rūpniecība. PVN palielinās līdz 19% Finanšu ministrija informē, ka Lietuvas valsts parādi pārsnieguši 500 miljonus litu (102 miljonus latu). Šonedēļ valdība tikai ar grūtībām atrada 120 miljonus litu (25 miljonus latu), lai izmaksātu algas, kas dažu valsts iestāžu darbiniekiem bija aizkavētas gandrīz par nedēļu. Valsts kasē trūkst naudas iepirkumiem, investīcijām un citiem projektiem. Lietuvas prese vēsta, ka kāda liela banka atteikusies aizdot naudu valdībai. Liberālcentristu līderis Artūrs Zoks kritizē premjeru A.Kubiļu un ES finanšu komisāri Daļu Gribauskaiti par pārlieku drūmiem izteikumiem. D.Gribauskaite bija paudusi viedokli, ka stāvoklis Lietuvā esot sliktākais visu ES dalībvalstu vidū. Jaunā valdība sākusi darbu ar krīzes mazināšanas plānu, kura galvenais mērķis ir par katru cenu sabalansēt valsts budžetu. Valdības plāns paredz veikt nodokļu reformu: no nākamā gada sākuma paredzēts vienādot iedzīvotāju ienākuma nodokļa un peļņas nodokļa likmi (20%), savukārt pievienotās vērtības nodoklis (PVN) tiks palielināts no 18% līdz 19%, turklāt tiek atceltas PVN atlaides visām precēm un pakalpojumiem, izņemot apkuri. Tāpēc no nākamā gada 19% likmi var nākties maksāt arī preses un grāmatu izdevējiem; jaunā likme attieksies arī uz medikamentiem un ekoloģiski tīriem pārtikas produktiem, kam līdz šim tika piemērotas atlaides. Uzņēmumiem nāksies maksāt īpašu 150 litu (30 latu) nodevu par katru uzskaitē esošo automašīnu. Lai solidarizētos ar nodokļu maksātājiem, jaunās valdības ministri apņēmušies no 1.janvāra par 15% samazināt savas algas.Valdības cerības Valdība prognozē, ka nodokļu reforma valsts kasei papildus nodrošinās līdz pat diviem miljardiem litu (408 miljonus latu) lielus ienākumus. Taču valdības piedāvātā plāna kritiķi uzskata, ka valdības cerības nav pamatotas, jo krīzes dēļ samazināsies nodokļu maksātāju skaits. Lietuvas ekonomikas eksperti spriež, ka PVN likmes palielināšana par 1% patiesībā izraisīs valsts ienākumu samazināšanos, jo gaidāma pieprasījuma lejupslīde. Bijušais premjers Ģedimins Ķirķils paudis aizdomas, ka jaunās valdības politiku būtiski ietekmē komercbankas un to intereses. Pēc viņa domām, politiķiem vajadzētu izbeigt tautas biedēšanu un par ekonomikas stāvokli runāt ļoti piesardzīgi. Ģ.Ķirķils uzsver, ka ekonomika nav tikai grāmatvedība, jo daudz kas ir atkarīgs no biznesa psiholoģijas un visu tirgus dalībnieku sajūtām.