Viņš uzsvēra, ka daudzi bēgļu krīzi uztver kā lielāko izaicinājumu Eiropas Savienības vēsturē un tieši tā uz to arī būtu jāskatās. No mazāko ES valstu puses būtu jāizpaužas solidaritātei, kādu tās no bagātākajām ES valstīm saņēmušas sev svarīgos jautājumos. "Mūsu mazo valstu loma ir izrādīt tādu pašu solidaritāti, kādu esam saņēmuši no mūsu sabiedrotajiem gan militārajā jomā, gan tad, kad saskārāmies ar ekonomiskajām grūtībām. Tieši tādēļ mēs esam oficiāli paziņojuši, ka mūs apmierina [Eiropas Komisijas] priekšsēdētāja [Žana Kloda] Junkera priekšlikums. Lietuvā mēs esam gatavi brīvprātīgi - to es gribētu uzsvērt - uzņemt 1105 bēgļus," pauda Linkevičs.
Viņš norādīja, ka Lietuvai un Latvijai bēgļu problēma ir diezgan sveša, ko ikdienā neredzam, un žēl, ka ES valstu ministriem pašlaik nav izdevies vienoties pat par minimālo risinājumu. Pēc Lietuvas ārlietu ministra domām, citi priekšlikumi, ko Eiropas Komisijas priekšsēdētājs ir piedāvājis savas runas laikā, ir visnotaļ konstruktīvi. "Te es domāju gan integrētu robežkontroli, gan bēgļu uzņemšanas centrus, kas šobrīd nav pārāk efektīvi, gan citus risinājumus, kas skar problēmu cēloņus. Bet mums ir jābūt reālistiskiem un jātiek galā jau šodien vispirms ar 40 000 un tad vēl ar 120 000 bēgļu. Tāpat būtu jāatdala ekonomiskie migranti no cilvēkiem, kuri glābjas no kara šausmām. Ir jāizrāda ne tikai līdzcietība, bet arī jārīkojas kā civilizētai sabiedrībai pienāktos," klāstīja Linkevičs.
Uz jautājumu, kā Lietuva nonākusi līdz lēmumam par brīvprātīgu 1105 bēgļu uzņemšanu, ministrs atbildēja, ka tas aprēķināts, balstoties uz zināmiem loģiskiem kritērijiem, no kuriem svarīgākie ir iekšzemes kopprodukta lielums un valsts iedzīvotāju skaits. Pastāv arī citi kritēriji, bet šie ir svarīgākie. "Mēs uzskatām, ka tas ir godīgs aprēķins un mums tas būtu jāuzņem nopietni. Tas ir viss, ko es te varu pateikt," piebilda ministrs.