Lietuvā obligātais militārais dienests tika pārtraukts pirms vairākiem gadiem, taču pašlaik tas būtu jāatjauno uz pieciem gadiem, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju reģionā, Lietuvas prezidentes teikto citē kaimiņvalsts mediji.
"Mainoties ģeopolitiskajai situācijai, armijai arī miera laikā jābūt pienācīgi sagatavotai bruņotai valsts aizstāvēšanai. (..) Aizstāvēt savu tēvzemi ir mūsu visu konstitucionālais pienākums un goda lieta," pavēstījusi Grībauskaite.
Jaukta armija, pēc viņas paustā, ir arī Somijā, Igaunijā, Norvēģijā un Dānijā.
Savukārt Lietuvas Bruņoto spēku pavēlnieks Jons Vītauts Žuks atzinis, ka pašlaik tikai divi armijas bataljoni nokomplektēti vairāk par pusi, savukārt no jauna iesauktos deviņus mēnešus gatavotu bataljonu ietvaros. Paredzēts, ka obligātajā dienestā šogad tiktu iesaukti aptuveni 3000 vīru, bet piecu gadu laikā - 16 000.
Militārā apmācība attieksies uz vīriešiem vecumā no 19 līdz 26 gadiem, bet ne uz studentiem; tēviem, kuri vieni audzina mazus bērnus, un jauniešiem, kuri neatbilst iesaukšanas prasībām veselības problēmu dēļ.
Līdzīga ideja tiek apsvērta arī Latvijā - Nacionālie Bruņotie spēki (NBS) šogad pirmo reizi plāno izmantot Mobilizācijas likumu, kas paredz obligātu ierašanos un piedalīšanos mācībās, vēstīja LNT Ziņas. Tas skars tos, kuriem ir profesionālā militārā dienesta pieredze, bet kuri pēdējo gadu laikā no armijas ir atvaļinājušies. Profesionālās zināšanas meklējot, Aizsardzības ministrija raugās arī pārējo rezervistu virzienā.
Saskaņā ar Militārā dienesta likumu mobilizācijai pakļautie Latvijā ir sadalīti divās kategorijās – rezerves karavīros un rezervistos. Pie pirmajiem pieskaitāmi bijušie profesionālā militārā dienesta karavīri, savukārt pie otrajiem jebkurš vīrietis, Latvijas pilsonis vecumā no 18 līdz 55 gadiem.
Pirmās pavēstes ierasties iesaukšanas punktā rezerves karavīriem varētu tikt izsūtītas gada otrajā pusē.