Kā norādījis Lietuvas enerģētikas ministrs Roks Masjulis, šim objektam ir izredzes kļūt par visu triju Baltijas valstu termināli, bet ir svarīgi, lai Latvija pabeigtu savas gāzes sistēmas liberalizāciju.
Lai gan Dienvidkorejā būvētais termināļa kuģis Independence, kas kalpos kā sašķidrinātās gāzes glabātava, Klaipēdas ostā tika svinīgi sagaidīts jau 28.oktobrī un dienu vēlāk tam tika atvesta pirmā izmēģinājuma krava, aizvadītā mēneša laikā terminālim vēl tika veikta vesela virkne izmēģinājumu, lai pārbaudītu, vai tā izmantošana būs droša.
Lai par to pārliecinātos, termināli trešdien apmeklēja enerģētikas ministrs, kas pats pirms stāšanās tagadējā amatā vadīja par termināļa projektu atbildīgo kompāniju Klaipedos nafta.
Termināļa būvdarbi ilguši pusotru gadu, bet jau 2010.gadā ticis pieņemts lēmums, ka tam jāsāk darboties 2014.gada 3.decembrī. "Mums nebija rezervē nevienas liekas dienas," atzinis Masjulis.
Premjerministrs Aļģirds Butkevičs īpaši stingri raudzījās, lai darbi netiktu iekavēti, tādēļ būvuzņēmējam - Latvijas kompānijai BMGS - rudenī nācās piesaistīt objektam papildspēkus un celtnieki strādāja trijās maiņās. "Visi kopīgiem spēkiem esam spējuši to paveikt un tagad varam ar to lepoties," atzinis Masjulis.
Tiesa gan, tagadējais Klaipedos nafta ģenerāldirektors Mants Bartuška atzinis, ka kompānija PPS Pipeline Systems tehnoloģisku kavēkļu dēļ vēl nav pabeigusi galveno gāzesvadu zem Kuršu jomas un tā vietā šobrīd tiek izmantots pagaidu cauruļvads, bet šis risinājums esot pilnīgi drošs, un galvenā gāzesvada būve, cerams, tiks pabeigta līdz nākamā gada otrajam ceturksnim.
"Ļoti vēlos, lai mūsu terminālis kļūtu par paraugu citiem un Lietuva kļūtu par sašķidrinātās dabasgāzes enerģētisko centru," sacījis enerģētikas ministrs, piebilstot, ka Klaipēdas termināļa gāzi jau tagad var lietot gan Latvija, gan Igaunija.
"Ir reāli, ka mēs kļūsim par visu triju Baltijas valstu termināli, bet tas, protams, būs atkarīgs no pieprasījuma. No 2016.gada, kad tiks pabeigts savienojums Klaipēda-Ķimēni, pavērsies iespēja pilnībā izmantot termināļa jaudas Latvijas virzienā, bet no Latvijas gāzi varēs ņemt igauņi," uzsvēris enerģētikas ministrs.
"Jau zinām, ka pastāv arī interese šo gāzi izmantot kā kuģu degvielu. No mūsu termināļa gāzi varēs pārkraut mazākos kuģos un izvadāt pa Baltijas jūru vai Ziemeļjūru, bet raudzīsimies, kā šī intereses attīstīsies tuvāko gadu laikā."
"Vienīgā lieta, kas šodien raisa bažas, ir [jautājums par] Latvijas gāzes sistēmas liberalizāciju, lai gāze varētu brīvi plūst pa Latvijas sistēmu, bet mēs no Latvijas valdības saņemam apliecinājumus, ka tiek darīts viss, lai tas tiktu paveikts," norādījis Masjulis.
No trešdienas, 3.decembra, Lietuvai jāsāk arī līzinga maksājumi kuģa īpašniekam - Norvēģijas kompānijai Hoegh LNG. Paredzēts, ka pēc desmit gadiem Klaipēdas kompānija iegūs tiesības kuģi izpirkt un šo desmit gadu laikā ārvalstniekus kuģa apkalpē pakāpeniski nomainīs lietuvieši.
Šobrīd terminālī jau strādā pilna 80 cilvēku komanda - pašā kuģī tie ir norvēģu nolīgti speciālisti, bet piestātnē - īpaši apmācīti un atestēti Klaipedos nafta darbinieki.