Atbilstoši šiem rezultātiem pēc partiju sarakstiem Zemnieku un zaļo savienība, kas sevi dēvē par centrisku pollitisku spēku, saņēmusi 22,6% balsu, nodrošinot 20 vietas Seimā, bijušā eirodeputāta Gabrieļus Landsberģa vadītā konservatīvā opozīcijas partija "Tēvzemes savienība- Lietuvas kristīgie demokrāti – 20,7% balsu un 19 deputātu mandātus, bet premjerministra Aļģirda Butkeviča vadītā Sociāldemokrātu partija - 14,6% balsu un 13 deputātu mandātus.
Piecu procentu barjeru iekļūšanai Seimā pēc partiju sarakstiem pārvarējušas arī opozīcijā esošā Viļņas mēra Remiģija Šimašus vadītā Liberāļu kustība, kas sev nodrošinājusi astoņus mandātus, kā arī valdošajā koalīcijā ietilpstošā impīčmenta ceļā no prezidenta amata atceltā Rolanda Paksa partija Kārtība un taisnīgums un opozīcijā esošā eirodeputāta Valdemāra Tomaševska vadītā partija Lietuvas poļu vēlēšanu akcija-Kristīgo ģimeņu savienība, kas katra nodrošinājusi piecus mandātus.
Zemnieku un zaļo savienības līderis Karbausks paziņojis, ka viņa partija cer būt sarunu par valdības veidošanu centrā, un ka jāveido profesionāļu valdība, kurā bez Zemnieku un zaļo savienības varētu piedalīties arī Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti un sociāldemokrāti.
"Iespējams tāds variants, ka gan sociāldemokrāti, gan konservatīvie Lietuvas dēļ iekļausies vienā koalīcijā kopā ar mums. (..) Ideoloģiskā ziņā viņi man šķiet ļoti līdzīgi. Balsojums [Seimā] par Darba kodeksu parādīja, ka sociāldemokrāti nav nekādi kreisie," sacīja Karbausks Lietuvas sabiedriskajai televīzijai.
Viņš teica, ka centīsies pārnest spēka centru no valdības uz parlamentu.
Savukārt "Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu" līderis Landsberģis noraidījis iespēju veidot koalīciju ar sociāldemokrātiem, un aicinājis Zemnieku un zaļo savienību koalīcijā iesaistīt "Tēvzemes savienību" un Liberāļu savienību.
"Ir acīmredzams, ka Lietuvai ir vajadzīgas pārmaiņas, kā teica prezidente [Daļa Grībauskaite]. Izskatās, ka tās nāks," žurnālistiem sacīja Landsberģis.
Savukārt premjers un sociāldemokrātu līderis Butkevičs atzina, ka bija gaidījis labākus rezultātus savai partijai.
"Partjas, kas ir pie varas, visās vēlēšanās nesaņem tādu sabiedrības uzticību, kādas saņem partijas, kuras tikko parādījušās vai arī atrodas opozīcijā," žurnālistiem teica Butkevičs.
Jau ziņots, ka Seima vēlēšanās svētdien piedalījušies 49,9% balsstiesīgo pilsoņu, paziņojusi Centrālā vēlēšanu komisija. Atbilstoši likumam vēlēšanas tiek uzskatītas par notikušām, ja tajās piedalījušies vismaz 25% balsstiesīgo pilsoņu.
Pavisam Seimā ir 141 deputāts. No tiem 70 deputātus ievēlē daudzmandātu apgabalā pēc partiju sarakstiem, bet 71 - vienmandāta apgabalos. Lai iekļūtu parlamentā daudzmandātu apgabalā, partiju sarakstiem ir jāpārvar 5%, bet koalīciju sarakstiem - 7% barjera.
Šajās vēlēšanās bija 14 saraksti, no tiem 12 sarakstus izveidojušas atsevišķas partijas, bet divus sarakstus - partiju koalīcijas.
Vienmandāta apgabalos kandidāts tiek uzskatīts par ievēlētu, ja viņš saņem vairāk nekā 50% balsu. Gaidāms, ka lielā daļā vienmandāta apgabalu nevienam kandidātam nebīs izdevies iegūt vairāk nekā pusi balsu, un šajos apgabalos 23.oktobrī notiks vēlēšanu otrā kārta.
Pavisam Lietuvā ir 2,5 miljoni balsstiesīgo pilsoņu. Vēlēšanas uzskata par notikušām, ja nobalso vismaz 25% balsstiesīgo pilsoņu.
Seima pilnvaru termiņš ir četri gadi.
Vēlēšanu iecirkņi bija atvērti no plkst.7 līdz plkst.20.
Mainīts virsraksts; papildināta visa ziņa