Bijušā eirodeputāta Gabrieļus Landsberģa vadītā konservatīvā opozīcijas partija Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti Seimā ieguvusi 31 vietu, bet pašreizējā premjerministra Aļģirda Butkeviča vadītā Sociāldemokrātiskā partija ieguvusi 17 deputātu vietas.
Bez lieliem pārsteigumiem
Ar 14 deputātiem Seimā būs pārstāvēta šobrīd opozīcijā esošā Viļņas mēra Remiģija Šimašus vadītā Liberāļu kustība, bet ar deviņiem deputātiem - valdošajā koalīcijā ietilpstošaja savulaik impīčmenta ceļā no prezidenta amata atceltā Rolanda Paksa dibinātā partija Kārtība un taisnīgums. Astoņus deputātu mandātus izcīnījusi eirodeputāta Valdemāra Tomaševska vadītā opozīcijas partija Lietuvas poļu vēlēšanu akcija-Kristīgo ģimeņu savienība.
Divus deputātu mandātus ieguvusi valdošajā koalīcijā pārstāvētā Darba partija, bet Zaļā partija, Centra partija un partija Lietuvas saraksts katra ieguvusi pa vienam mandātam. Vēl vienu mandātu ieguvis bijušais Darba partijas biedrs Darjus Kaminsks.
Jau vēstīts, ka svētdien notika Seima vēlēšanu otrā kārta, kurā bija jāsadala 68 deputātu mandāti vienmandāta apgabalos.
Lietuvas Centrālās vēlēšanu komisijas dati liecina, ka Butkevičs zaudējis savā vēlēšanu apgabalā Vilkavišķos, kur uzvarējis Zemnieku un zaļo savienības kandidāts Ķēstutis Smirnovs.
Bijušais iekšlietu ministrs Sauļus Skvernelis no Zaļo un zemnieku savienības savukārt uzvarējis cīņā savā vēlēšanu apgabalā Viļņā, bet Karbauskis - Kauņā.
Lietuvas Seimā pavisam ir 141 deputāts. 70 parlamenta locekļi tiek ievēlēti daudzmandātu apgabalā pēc partiju sarakstiem, bet 71 - vienmandāta apgabalos. Trijos no tiem jaunā Seima deputāti ievēlēti jau pirmajā kārtā, jo ieguvuši vairāk nekā pusi balsu, bet vēl 68 apgabalos par parlamenta deputāta mandātu sacentīsies katrā pa diviem kandidātiem, kuri pirmajā kārtā ieguvuši visvairāk balsu.
Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti daudzmandātu vēlēšanu apgabalā ieguva 20 mandātus, Zemnieku un zaļo savienība - 19 Sociāldemokrātiskā partija - 13 mandātus. Liberāļu kustībai pienākas astoņi mandāti, bet "Lietuvas poļu vēlēšanu akcija-Kristīgo ģimeņu savienība" un Kārtība un taisnīgums - katrai pa pieciem mandātiem.
Zemnieku un zaļo savienības līderis Ramūns Karbausks šonedēļ paudis pārliecību, ka Lietuvai visvairāk noderētu plaša koalīcija, kurā viņa partija varētu apvienoties ar tēvzemiešiem un sociāldemokrātiem, savukārt liberāļus viņam koalīcijā grūti iedomāties "no vērtību viedokļa".
Tikmēr viņa partijas vēlēšanu saraksta līderis un premjera amata kandidāts, bijušais iekšlietu ministrs Sauļus Skvernelis paziņojis, ka nav pret liberāļiem noskaņots tik kategoriski un viss būšot atkarīgs no tā, kā izdosies saskaņot programmatiskās nostādnes.
Savukārt konservatīvo līderis Gabrieļus Landsberģis paziņojis, ka iestājas par triju partiju koalīciju, kurā līdz ar savu partiju saredz Zemnieku un zaļo savienību un liberāļus.
Tomēr vienlaikus Landsberģis kritizējis "zemniekus un zaļos" par panisku mētāšanos, kas, viņa vārdiem runājot, vērojama pēdējo dienu laikā. Pēc viņa teiktā, potenciālie koalīcijas partneri "izvirza aizvien jaunas prasības, velk jaunas sarkanās līnijas un, šķiet, raksta pavisam jaunu programmu". Skvernelis atšķirībā no Karbauska, viņaprāt, šķiet vairāk noskaņots dialogam, bet esot jūtams, ka viedokļu atšķirības valda ne tikai starp abiem līderiem, bet arī partijā kopumā.
Karbauskis tikmēr apgalvojis, ka viņa partija "ir vienota un izveidos pašu stiprāko frakciju", bet mētāšanās un pamika esot vērojama pašu konservatīvo rindās.
Tic prezidentei
Lietuvas parlamenta vēlēšanās uzvarējušās Zemnieku un zaļo savienības līderis Ramūns Karbauskis paudis pārliecību, ka prezidente Daļa Grībauskaite saprot iedzīvotāju gribu.
"Lai gan neesmu vēl runājis ar prezidenti, esmu gandrīz pārliecināts, ka prezidente saprot, kāda ir tautas griba, un pašlaik otram valdības koalīcijas partnerim nav tik lielas nozīmes. Zemnieku un zaļo savienības saņemtais uzticības balsojums nozīmē, ka vissvarīgākais ir tas, kā mēs spējam īstenot pārmaiņas, par kurām runājām vēlēšanu kampaņā. Tādēļ nav svarīgi, vai mūsu koalīcijas partneris ir viena vai otra partija," pirmdien Karbauskis sacīja ziņu aģentūrai BNS.
Viņš pauda pārliecību, ka valdības koalīcijas izveide galvenokārt būs atkarīga no parlamenta vēlēšanās iegūtajām balsīm.
"Situācija ir tāda, ka skaits un frakciju lielums daudziem varētu būt negaidīts, tomēr ir tā, kā ir. Es ceru, ka neviens nemēģinās mums diktēt, kādai jābūt koalīcijai," sacīja partijas līderis.
Zemnieku un zaļo savienības līderis atkārtoti apliecināja, ka partija vispirms uz koalīcijas sarunām aicinās pašlaik opozīcijā esošo konservatīvo partiju Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti un pašlaik valdošo Sociāldemokrātisko partiju.
Negrib zaļos
Šobrīd Lietuvas parlamenta opozīcijā esošā Liberāļu kustība nespēj iedomāties darbu koalīcijā ar parlamenta vēlēšanās uzvarējušo Zemnieku un zaļo savienību, paziņoja partijas līderis un Viļņas mērs Remiģijus Šimašus.
"Pašlaik ir ļoti grūti iedomāties, ka mēs varētu strādāt šādā koalīcijā, ja vien nebūs kādu izmaiņu," viņš pirmdien teica preses konferencē Viļņā.
Šimašus norādīja, ka ir grūti prognozēt, kura koalīcija būtu stabilāka - Zemnieku un zaļo savienība kopā ar konservatīvo Tēvzemes savienību-Lietuvas kristīgajiem demokrātiem, kas pašlaik ir parlamenta opozīcijā, vai zaļzemnieki kopā ar pašlaik valdošo Sociāldemokrātisko partiju.
"Ir pāragri par to runāt. Pašlaik es varu pateikt tikai to, ka vēlētāji ir izteikušies un, lai kā arī mēs neskatītos, nākamās valdības koalīcijas, ja tāda taps, kodols būs Zemnieku un zaļo savienība. Es nevaru izslēgt, ka Zemnieku un zaļo savienība nepaliek viena pēc visu tiltu sadedzināšanas un neveido mazākuma valdību," teica Šimašus.
Viņš norādīja, ka pašlaik tikai eirodeputāta Valdemāra Tomaševska vadītās opozīcijas partijas Lietuvas poļu vēlēšanu akcija-Kristīgo ģimeņu savienība pārstāvji ir pauduši atbalstu Zemnieku un zaļo savienībai.