2015.gada martā Lietuvas parlaments nolēma atjaunot deviņus mēnešus ilgu obligāto militāro dienestu, lai tādā veidā pastiprinātu valsts drošību laikā, kad mainījusies ģeopolitiskā situācija un pieauguši draudi valsts drošībai. Toreiz Seims pieņēma likuma grozījumus, kas paredz piecu gadu laikā ik gadu iesaukt karadienestā aptuveni 3000 jauniešu vecumā no 19 līdz 26 gadiem ieskaitot, bet vienlaikus pieņemt dienestā brīvprātīgos vecumā no 19 līdz 38 gadiem.
Šogad martā Lietuvas Valsts aizsardzības padome nolēma, ka iesaukums jāpagarina arī pēc 2019.gada, bet maijā Lietuvas valdība apstiprināja attiecīgus likumdošanas grozījumus.
Pirms divām dienām Seims apstiprināja Lietuvas Bruņoto spēku struktūru līdz 2022.gadam, nosakot, ka līdz tam ik gadus obligātajā militārajā dienestā tiks iesaukti 3500 līdz 4000 jauniešu.
Kā ziņu aģentūrai BNS tagad sacījis Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Artūrs Paulausks, līdz šim jautājums par to, vai attiecīgajā gadā iesaukums ir vajadzīgs, bijis aizsardzības ministra kompetencē.
"No šā brīža ministram atstātas tiesības ierakstīt, vai tie būs trīs, četri vai divi tūkstoši iesaucamo, bet nulle vairs nevarēs būt," viņš skaidrojis.
Seims arī atcēlis triju mēnešu militārās pamatapmācības, kas tika ieviestas 2009.gadā kā alternatīva obligātajam iesaukumam.
No obligātā militārā dienesta Lietuva atteicās 2008.gadā, bet lēmums par tā atjaunošanu pērn tika pieņemts, reaģējot uz Krievijas agresīvo darbību Ukrainā un tiecoties ātrāk nokomplektēt Bruņoto spēku vienības un sagatavot armijas rezerves.