Bijušā Eirogrupas prezidenta Žana Kloda Junkera vadītā valdība pauž "bažas par nesenajiem paziņojumiem, kas pausti kopš Kipras krīzes saasināšanās," teikts valdības paziņojumā. "Jo sevišķi tā noraida vispārējo novērtējumu par finanšu sektora izmēru attiecībā pret valsts IKP un riskus, ko tas it kā rada ekonomikas un fiskālajai ilgtspējībai." Valdība norāda, ka Luksemburgas finanšu sektors darbojas kā "svarīgs ceļš eiro, piesaistot investīcijas un tādējādi veicinot visu dalībvalstu vispārējo konkurētspēju."
Junkera pēctecis Eirogrupas prezidenta amatā - Nīderlandes finanšu ministrs Jerūns Deiselblūms - izteicies, ka Kipras finanšu sektors ir pārāk liels salīdzinājumā ar valsts kopējo IKP, un šī problēma radījusi nepieciešamību vienu Kipras banku sadalīt, bet otru samazināt, lai valsts spētu iegūt starptautisko aizdevumu.
Lai arī tikai dažas eirozonas ekonomikas paļaujas uz banku sektoru tikpat lielā mērā kā Kipra, "Berenberg Bank" ekonomisti pirmdien norādīja, ka banku aktīvu apjoms trīs citās eirozonas valstīs ir lielāks kā procentuāla attiecība pret IKP nekā Kiprā, kur tas 2011.gadā veidoja vairāk nekā 700% no IKP. Luksemburgā šo aktīvu apjoms veido 2500%, vēsta ekonomisti, Īrijā - vairāk nekā 800%, bet Maltā - tuvu 800%. Tikmēr eirozonā kopumā banku aktīvu apjoms vidēji veido 360%.
"Finanšu sektors ir pārmērīgi liels salīdzinājumā ar pārējo ekonomiku," ziņu aģentūrai AFP tomēr norādīja kāda Luksemburgas valdības amatpersona.
Turklāt Luksemburga pēc globālās finanšu krīzes nonākusi Eiropas Savienības uzmanības centrā galvenokārt saistībā ar tās banku konfidencialitātes kultūru.