Pirmoreiz publiski komentējot svētdien notikušo vēlēšanu rezultātus, Makrons savā vēstulē paziņoja, ka ir vajadzīgs patiess dialogs, lai izveidotu solīdu vairākumu no dažādām partijām. Šo vēstuli trešdien publicēja vairāki laikraksti.
Vēlēšanās pirmā vietā bija kreiso partiju alianse Jaunā tautas fronte (NFP), kas apvieno sociālistus, kreiso ekstrēmistu partiju "Nepakļāvīgā Francija" (LFI), komunistus un zaļos, bet tai neizdevās iegūt absolūto vairākumu.
Otrajā vietā bija Makrona pārstāvētā centristu alianse "Kopā", bet trešajā vietā - galēji labējā Nacionālā apvienība (RN). Parlaments tagad ir sašķelts starp NFP, centristu aliansi un RN.
Kreiso partiju alianse otrdienas vakarā nāca klajā ar paziņojumu, kurā aicināja Makronu uzticēt tai valdības veidošanu. Tomēr bez citiem partneriem šī alianse nespētu valdīt un citas politiskās nometnes to varētu bloķēt.
Makrons trešdien noraidīja NFP aicinājumu un tā vietā aicināja visas meinstrīma partijas atkal vienoties valdības veidošanai tādā pašā veidā, kā tās novērsa galēji labējo uzvaru.
Makrons sacīja, ka viņš kā koalīcijas partnerus gribētu redzēt tās partijas, kas atzīst republikas institūcijas un kurām ir proeiropeiska nostāja. Tā kā nepieciešamā kompromisa panākšanai būs vajadzīgs laiks, pagaidām pie varas vajadzētu palikt pašreizējai valdībai, atzina Makrons.
Makrons nav izteicies par termiņu, līdz kuram vajadzētu izveidot jaunu valdību.
Kreiso partiju aliansei pēc negaidītās uzvaras vēl nav izdevies vienoties par premjerministra amata kandidātu, jo uz līdera lomu aliansē pretendē gan LFI, gan sociālisti.
Sociālisti par labāko premjera kandidātu uzskata viņu partijas līderi Olivjē Foru, bet LFI šim amatam virza Nacionālās asamblejas deputāti Klemansu Getē, kas 2022.gadā bija organizējusi LFI līdera Žana Lika Melanšona prezidenta vēlēšanu kampaņu.
Raidsabiedrība BFMTV ziņoja, ka sociālisti apsver iespēju atšķelties no NFP un pievienoties Makrona nometnei. Ir ziņots, ka pievienošanos Makrona nometnei apsver arī konservatīvā partija Republikāņi.