Makrons otrdien brīdināja iedzīvotājus, kas vēl nav vakcinējušies pret Covid-19, ka viņš radīs tiem grūtības, ierobežojot pieeju svarīgiem dzīves aspektiem.
"Kas attiecas uz nevakcinētajiem, es tiešām gribu radīt viņiem grūtības. Un mēs turpināsim to darīt līdz galam. Tā ir stratēģija," Makrons sacīja intervijā laikrakstam Le Parisien.
Prezidents piebilda, ka tas nozīmē "iespējami daudz ierobežot viņu pieeju aktivitātēm sociālajā dzīvē".
Makrona izteikumi un to radītā ažiotāža vēl vairāk aizkavējusi likumprojekta pieņemšanu, lai līdz janvāra vidum ieviestu atjauninātās Covid-19 vakcīnas pases, kas stipri ierobežos nevakcinēto cilvēku iespējas piedalīties sabiedriskajā dzīvē.
"Mums viņiem [nevakcinētajiem] jāpasaka - no 15.janvāra jūs vairs nevarēsiet iet uz restorānu. Jūs vairs nevarēsiet iet uz kafejnīcu, jūs vairs nevarēsiet iet uz teātri. Jūs vairs nevarēsiet iet uz kino," intervijā sacīja Makrons.
"Ja jūsu brīvība apdraud citu brīvību, jūs kļūstat bezatbildīgi. Un bezatbildīgi cilvēki vairs nav pilsoņi," viņš piebilda.
Makrona pretinieki uzreiz pēc tam paziņoja, ka viņš aizgājis par tālu ar šiem izteikumiem.
Saskaņā ar valdības publiskotajiem datiem Francijā pret Covid-19 pilnībā vakcinēts 91% iedzīvotāju, kas vecāki par 18 gadiem.
Jūnijā Francijā tika ieviesti noteikumi, kas liek cilvēkiem, kuri grib apmeklēt tādas vietas kā restorāni, kinoteātri un muzeji, uzrādīt Covid-19 pasi, kas pierāda vakcinēšanos, pārslimošanu vai nesen veikta testa negatīvu rezultātu.
Tagad parlamentā tiek diskutēts par Covid-19 pases atjaunināšanu, lai negatīva testa pierādījums vairs nebūtu pietiekams dažādu vietu apmeklēšanai. Tādējādi veselības jeb Covid-19 pase kļūs par imunizācijas jeb vakcīnas pasi.
Šo likumprojektu asi nosoda galēji labējie un galēji kreisie, bet to atbalsta valdība, kam ir vairākums parlamentā.
Debates par attiecīgo likumprojektu parlamentā jau tā bija spraigas un opozīcija pirmdien panāca to pārtraukšanu. Otrdien debates tika atsāktas, bet Makrona izteikumi atkal izraisīja aizkavēšanos, apdraudot valdības grafiku likumprojekta pieņemšanai.
Makrons intervijā pavēstīja, ka prezidenta vēlēšanās aprīlī vēlas kandidēt uz vēl vienu pilnvaru termiņu, taču oficiāla savu nodomu paziņošana tagad novērstu uzmanību no veselības krīzes risināšanas.
Makrona potenciālie sāncenši prezidenta vēlēšanās kritizēja viņa brīdinājumus nevakcinētajiem francūžiem.
Valērija Pekresa, kura uzvarēja Francijas konservatīvās Republikāņu partijas priekšvēlēšanās cīņā par nomināciju prezidenta vēlēšanās, raidorganizācijai CNews izteikusies, ka prezidents nedrīkst šķirot francūžus labajos un sliktajos.
Viņa aicināja veidot valdību, kas vienotu cilvēkus un mazinātu spriedzi.
Savukārt Nacionālās apvienības līdere Marina Lepēna, kura arī kandidēs prezidenta vēlēšanās, norādījusi, ka Makrons nekad nav juties kā visu francūžu prezidents, bet galēji kreiso līderis Žans Liks Melanšons nodēvēja Covid-19 pases par kolektīvu sodu, kas vērsts pret individuālajām brīvībām.
Citi kritiķi izsmējuši prezidenta pagājušā mēneša apgalvojumu, ka viņš "iemācījies daudz vairāk cienīt visus". Agrāk Makronam vairākkārt pārmesti netaktiski izteikumi un augstprātība.
Taču Makrona valdības bijušais premjerministrs Eduārs Filips paudis atbalstu prezidentam.
"Prezidents nevēlas, lai pilnībā vakcinēti cilvēki tiktu pakļauti ierobežojumiem, jo astoņi līdz desmit procenti iedzīvotāju atsakās" doties vakcinēties pret Covid-19, intervijā telekanālam France 2 norādījis Filips.
"Es domāju, ka liels vairākums cilvēku piekrīt," viņš piebildis.