Francijas valdības ar izpildrīkojumu virzītās reformas tagad tiks publicētas oficiālajā vēstnesī un stāsies spēkā.
Makrons uzskata, ka reformas padarīs Franciju pievilcīgāku gan vietējām kompānijām, gan ārvalstu investoriem, kas sen sūdzas par stingrajiem darba likumiem un arodbiedrību lielo ietekmi.
Tomēr sabiedriskā doma reformu jautājumā ir sašķelta. Kompānijas BVA aptaujā vairums pauda uzskatu, ka reformas palīdzēs uzlabot Francijas konkurētspēju, tomēr tās neuzlabo strādājošo darba apstākļus.
Pret reformām asi iestājās arodbiedrības, apgalvojot, ka tās vājinās darba ņēmēju aizsardzību.
Komunistu atbalstītā arodbiedrība CGT divreiz šomēnes sarīkojusi protestus pret valdības virzītajām reformām, taču ceturtdien protestētāju skaits bija ievērojami mazāks nekā pirmajā demonstrācijā šomēnes.
Pārējās divas lielākās Francijas arodbiedrības ir atteikušās pievienoties CGT vadītajiem protestiem un streikiem. Arī būdamas neapmierinātas ar reformām, tās tomēr uzskata, ka mēnešiem ilgo sarunu laikā ir panākušas piekāpšanos no valdības puses.
Savukārt darba devēju apvienība Medef reformas vērtē atzinīgi.
Reformas paredz dot kompānijām lielāku elastību sarunās ar darbiniekiem par darba nosacījumiem un apstākļiem, kā arī padara vieglāku darbinieku atlaišanu.