Vācijas kanclere Angela Merkele brīdinājusi, ka ES ir jābūt stingrai savā nostājā, jo pretējā gadījumā Krievijas prezidents Vladimirs Putins varētu mēģināt destabilizēt situāciju arī citviet Eiropā.
ES ārlietu ministri šajā nedēļā vienojās noteikt sankcijas pret atsevišķiem promaskaviskajiem separātistiem, kuri kontrolē Doņeckas un Luhanskas apgabalus Ukrainas austrumos, bet nevienojās par sankciju pastiprināšanu pret Krieviju, kas separātistus nodrošina ar militāro un politisko atbalstu.
ES ārlietu vadītāja Federika Mogerīni paskaidroja, ka sankcijas ir tikai viens no instrumentiem, kā piespiest Krieviju rīkoties, lai stabilizētu situāciju Austrumukrainā un panāktu ilgstošu mieru. "Krievija noteikti ir daļa no problēmas, bet arī daļa no iespējamā krīzes risinājuma," Mogerīni citē laikraksts The New York Times. Tajā pašā laikā tika nolemts pagarināt līdzšinējās sankcijas.
Arī Vācija ir pret sankciju pastiprināšanu un vēlas likt uzsvaru uz diplomātiju, lai nodrošinātu pilnīgu uguns pārtraukšanu Austrumukrainā. Pagājušajā nedēļā Austrālijas pilsētā Brisbenā notikušā G20 valstu līderu samita laikā Merkelei ar Putinu bija privāta saruna, kas ilgusi divas stundas. Šonedēļ Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers apmeklēja Maskavu un tikās ar Krievijas kolēģi Sergeju Lavrovu un arī Putinu.
Līdz šim Vācijas līderi rūpīgi apdomāja savus izteikumus saistībā ar Krievijas lomu Ukrainas konfliktā. Berlīnei nereti pārmesta pārlieku samiernieciska nostāja attiecībā pret Maskavu.
Tomēr šonedēļ Merkele nākusi klajā ar, iespējams, skarbākajiem izteikumiem, kurus viņa ir veltījusi Krievijai. Pirmdien Vācijas līdere Austrālijas pilsētā Sidnejā uzstājās ar lekciju, kurā viņa apsūdzēja Maskavu Ukrainas teritoriālās vienotības un suverenitātes pārkāpšanā un centienos atjaunot aukstā kara laikā iedibinātās "ietekmes zonas".
"Kurš gan spēja iedomāties, ka 25 gadus pēc Berlīnes mūra sagraušanas un aukstā kara beigām, kas izbeidza pasaules dalījumu divos blokos, kaut kas tāds varētu norisināties pašā Eiropas vidū?" vaicāja Merkele. "Vecā domāšana par ietekmes zonām, kas nepakļaujas starptautiskajiem likumiem, nedrīkst gūt panākumus." Viņasprāt, šāda pieeja "apdraud visas Eiropas miera kārtību", raksta portāls EUobserver.com.
Runājot par ES tālāku paplašināšanu, kanclere brīdināja Putinu, ka ES neklanīsies Maskavai tā, kā to padomju laikos darīja Austrumvācija, kur Merkele nodzīvoja vairāk nekā pusi mūža. "Pretējā gadījumā mums [iestāties gribētājiem] būtu jāsaka: "Mēs esam pārāk vāji. Mēs nevaram nevienu uzņemt. Mums vispirms jāprasa Maskavai, vai to drīkst darīt." Tā tas notika 40 gadu, bet es vairs nevēlos atgriezties pagātnē," sacīja Merkele.
Visu Ulda Ķezbera rakstu Merkele vairs negrib auklēties ar Putinu lasiet ceturtdienas, 20.novembra, laikrakstā Diena!