Viņa uzsvērusi, ka gadījumā, ja tas būs vajadzīgs, palīdzēt Ukrainai būs "Lietuvas pienākums un goda lieta", bet vienlaikus atzinusi, ka ir grūti prognozēt, kāda varētu būt iespējamā bēgļu plūsma, tādēļ jāgatavojas dažādiem scenārijiem.
"Runāt par pieplūdumu, par konkrētu skaitu būtu grūti, bet mēs izskatām noteiktus algoritmus un darbības, aplūkojam dažādus scenārijus un modelējam situācijas," ministre sacījusi aģentūrai BNS. "Saprotam, ka tā vai citādi mūsu valstij jābūt gatavai - vai nu tie būtu 3000 vai 30 000 cilvēku."
Pēc viņas teiktā, Iekšlietu ministrija aptaujājusi Lietuvas pašvaldības, pētot, kur varētu tikt izmitināti iespējamie bēgļi un kā viņiem varētu nodrošināt dažādus pakalpojumus un palīdzību, tai skaitā ēdināšanu un veselības aprūpi, kā arī gādāt par sociālajiem jautājumiem, sadzīvi un transportu. Vienlaikus tas tiek saskaņots arī ar nevalstiskajām organizācijām.
Kā norādījusi Bilotaite, nedēļas laikā atbildes sniegušas trešā daļa no 60 Lietuvas pašvaldībām.
Cita starpā tiek domāts arī par to, pa kādiem ceļiem bēgļi varētu ierasties Lietuvā - visreālāk, ka tas notiktu pār Lietuvas un Polijas robežu, kā arī ar gaisa satiksmi.
Ministre atzinusi, ka pašlaik galvenais uzdevums ir sagatavoties iespējamo bēgļu reģistrēšanai.
"Mūsu galvenais darbs šobrīd ir sakārtot Migrācijas departamenta reģistrācijas centrus, jo ir skaidrs, ka šos cilvēkus vajadzēs reģistrēt, sniegt viņiem informāciju un novirzīt viņus tālāk," viņa skaidrojusi.
Arī premjermnistre Ingrīda Šimonīte vēlāk žurnālistiem atzinusi, ka Lietuva būtu gatava uzņemt Ukrainas pilsoņus, kas bēgtu no kara savā valstī gadījumā, ja Krievija nolemtu tajā iebrukt.
Vianlaikus viņa norādījusi, ka valdība "to neuzskata par centrālo scenāriju, jo vēl cer uz diplomātiska risinājuma un veselā saprāta uzvaru".