Grib pārliecināt vāciešus
Otrdien Elizejas pilī Parīzē notika svinīga, bet pieticīga F. Olanda inaugurācijas ceremonija, kuras laikā jaunais prezidents teica savu pirmo uzrunu. Tajā viņš uzsvēra Eiropas nepieciešamību mainīt līdz šim uzņemto kursu ekonomiskās stabilitātes un izaugsmes atjaunošanā. «Eiropai ir nepieciešami plāni. Tai ir nepieciešama solidaritāte. Tai ir nepieciešama izaugsme,» sacīja Francijas prezidents. «Es mūsu partneriem piedāvāšu paktu, kas savienos nepieciešamību samazināt valstu parāda apmērus ar tik ļoti vajadzīgo ekonomikas stimulēšanu.»
F. Olands ar svinībām neaizrāvās un jau otrdien pēcpusdienā devās uz Berlīni, lai tiktos ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, kura plecu pie pleca ar līdzšinējo Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī ir vadījusi centienus apvaldīt eirozonas parādu krīzi.
Visticamāk, ka tikšanās, kas beidzās vēlu vakarā, laikā Francijas prezidents mēģināja panākt, lai A. Merkele maina nostāju jautājumā par vienotu eirozonas parādzīmju izlaišanu, kas, viņaprāt, līdzsvarotu aizņemšanās cenas starptautiskajos finanšu tirgos, vai arī par atļauju Eiropas Centrālajai bankai sniegt tiešu finanšu palīdzību valstīm. Līdz šim Berlīne ir bijusi pret šādiem soļiem. Vācija arī oponē F. Olanda prasībai pārskatīt Eiropas Savienības (ES)fiskālās disciplīnas līgumu, iekļaujot tajā uzdevumus ekonomikas izaugsmes veicināšanai.
Tajā pašā laikā vācieši ir devuši mājienus, ka viņi varētu runāt par elastīgāku ES strukturālo fondu izmantošanu, lielāku Eiropas Investīciju bankas lomu un par īpašām parādzīmēm, lai atbalstītu infrastruktūras projektus tādās ekonomisko problēmu māktās eirozonas valstīs kā Spānija.
Daudz vienojoša
Pēdējos mēnešos F. Olands un A. Merkele ir atradušies konfliktējošā stāvoklī, jo pirmais sola tērēt, lai panāktu ekonomisko uzrāvienu, bet otrā uzstāj uz stingriem taupības pasākumiem. Tas ir radījis bažas, ka Eiropas lielāko ekonomiku vadītāji nespēs sadarboties, lai risinātu eirozonas problēmas.
Tomēr abiem politiķiem pietuvināti cilvēki uzskata, ka Francijas prezidenta un Vācijas kancleres pretrunas aizēno vienojošās lietas - abi ir vienaudži (dzimuši 1954. gadā), gan A. Merkele, gan F. Olands pēc nokļūšanas augstajos amatos vēlas turpināt pēc iespējas vienkāršāku dzīvi. «Viņi abi ir ļoti humāni: nesarežģīti un nepretenciozi. Abiem ir laba humora izjūta. Cilvēki, kas viņus pazīst, jūt, ka viņi satiks labāk nekā A. Merkele ar N. Sarkozī,» kāds vārdā neminēts F. Olanda padomnieks sacījis aģentūrai Reuters. Bet galvenā abus līderus vienojošā lieta esot ticība plašākai Eiropas integrācijai.