Francija, reaģējot uz skabdālu, nosūtīs uz ASV kādu augsta ranga izlūkdienestu amatpersonu, trešdien pavēstīja valdības pārstāvis Stefans Lefols.
"Francijas nacionālās izlūkošanas koordinators [Didjē Leberts] dosies uz Savienotajām Valstīm, lai panāktu saprašanos starp Franciju un Savienotajām Valstīm," ka spiegošana netiks turpināta, norādīja Lefols.
Iepriekš Francijas prezidenta Fransuā Olanda kanceleja paziņoja, ka sabiedroto izspiegošana ir "nepieņemama".
Savukārt kāds avots diplomātu aprindās aģentūrai AFP pavētīja, ka Francijas Ārlietu ministrija izsaukusi ASV vēstnieci Džeinu Hārtliju, lai pieprasītu paskaidrojumus par WikiLeaks publiskoto informāciju.
ASV nav sniegusi komentārus, taču Francijas šī brīža prezidents Olands sasaucis ārkārtas drošības padomi.
WikiLeaks ir dati atklāj, ka sešu gadu laikā izspiegoti gan paši prezidenti, gan citi augstu stavoši diplomāti.
"Franču tautais ir tiesības zināt, ka viņu ievēlētā valdība ir agresīvas novērošanas upuris (..),"teikts WikiLeaks dibinātāja Džuliana Asanža paziņojumā.
Savukārt Baltais nams vēlu otrdienas vakarā paziņoja, ka pašreizējai Francijas prezidents netiek izspiegots, raksta LETA.
"Mēs nesekojam un nesekosim prezidenta Olanda komunikācijai," paziņoja ASV Nacionālās drošības padomes pārstāvis Neds Praiss.
Taču viņš neko neteica par iespējamo Francijas prezidentu izspiegšanu pagātnē.
Praiss gan piebilda, ka ASV neveic kādas novērošanas operācijas ārvalstīs, ja tam "nav konkrēta un pamatota nacionālās drošības mērķa".
"Tas vienādā mērā attiecas uz ierindas pilsoņiem un pasaules līderiem," uzsvēra ASV Nacionālās drošības padomes pārstāvis, norādot, ka Vašingtona Franciju uzskata par "neaizstājamu partneri".
2013. gadā Vācijas dusmas izraisīja līdzīgs atklājums - ASV izspiegojusi kancleri Angelu Merkeli.
Vēlāk arī atklājās, ka Vācija ASV labā izspiegojusi Franciju un ES amatpersonas.