Ārkārtas balsojumā likumdevēji EK plānu atbalstīja ar 370 balsīm. Pret balsoja 134 likumdevēji, un 52 no balsošanas atturējās.
Parlamenta mobilizācija balsojumam ir politisks signāls Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iekšlietu ministriem, kas atkal pulcēsies otrdien, 22.septembrī, lai pēc 14.septembra neveiksmes vēlreiz mēģinātu vienoties par ārkārtas pasākumiem bēgļu krīzes risināšanai.
Jaunais priekšlikums paredz pārcelt 15 600 patvēruma meklētāju no Itālijas, 50 400 no Ungārijas un 54 000 no Grieķijas. Šie skaitļi papildina 40 000, ko EP jau apstiprināja 9.septembrī, bet ES tieslietu un iekšlietu ministri - 14 septembrī.
Plenārsesijas debatēs trešdien Luksemburgas imigrācijas un patvēruma lietu ministrs Žans Aselborns, runājot prezidentūras vārdā, informēja Parlamentu, ka EK sākotnējā priekšlikumā būs ievērojamas izmaiņas: Ungārija neuzskata sevi par bēgļu primāro "uztvērējvalsti" un nevēlas gūt priekšrocības, ko tai sniegtu pārcelšanas shēma.
Ierosinātā obligātā shēma sadalītu patvēruma meklētājus atbilstoši dalībvalstu uzņemšanas kapacitātei, ko aprēķina, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, iekšzemes kopproduktu, iepriekš saņemto patvēruma meklētāju pieteikumu skaitu un bezdarba rādītājus.
Dalībvalstis, kas piedalās shēmā, saņems 6000 eiro par vienu pārcelto personu, un 50% no tā tiks izmaksāti iepriekš, lai ļautu dalībvalstu iestādēm rīkoties efektīvi. Valstis, no kurām pārcels patvēruma meklētājus, saņems 500 eiro par katru pārcelto personu, kas kompensēs transporta izmaksas.
Priekšlikums paredz, ka dalībvalstij, kas attaisnotu un objektīvu iemeslu dēļ (piemēram, dabas katastrofa) īslaicīgi nespēs piedalīties shēmā, būs jāiemaksā ES budžetā līdz 0,002% no tās iekšzemes kopprodukta.
EK ziņā būs izvērtēt, vai dalībvalsts paziņotie iemesli ir pietiekami, lai attaisnotu tās nepiedalīšanos shēmā uz laiku līdz 12 mēnešiem.
Vairums EP deputātu trešdienas plenārsesijas debatēs veltīja skarbus vārdus ES iekšlietu ministru nespējai pirmdienas sanāksmē vienoties par 120 000 patvēruma meklētāju pārcelšanu. EP deputāti aicināja dalībvalstis turēties kopā, strauji rīkoties pašreizējās krīzes risināšanai un izveidot ilgtermiņā efektīvu Eiropas patvēruma un migrācijas sistēmu.
Pirms balsojuma EP priekšsēdētājs Martins Šulcs paziņoja, ka viņš sūtīs vēstuli pašreizējam ES Padomes priekšsēdētājam Luksemburgas premjeram Ksavjeram Betelam, Parlamenta vārdā lūdzot nekavējoties piešķirt ES līdzekļus, lai palīdzētu Lībijai, Turcijai un Jordānijai, kas joprojām uzņem lauvas tiesu Sīrijas bēgļu.
Kā ziņots, ES iekšlietu ministri pirmdien nespēja vienoties par EK ierosinājumu un nākamnedēļ tiksies vēlreiz. Nav izslēgts, ka varētu tikt sasaukts arī ES līderu ārkārtas samits.
Parastos apstākļos EP apstiprinātu plānu pēc tam, kad to būtu atbalstījušas bloka dalībvalstis.
EK viceprezidents Franss Timermanss jau pirms balsojuma izteica pateicību EP par to, ka tas izprot šīs lietas steidzamību.
Viņš sacīja, ka balsojums liecina par to, ka gan EK, gan EP "var sacīt Eiropas Savienības Ministru padomei, ka tagad pienācis laiks rīkoties".
(papildināta visa ziņa)