"Šodien ir vajadzīgs jauns Māršala plāns, atbalsts reformu īstenošanā Ukrainai. Ukrainas liktenis, tās izredzes uz dziļām reformām ir atslēga visas Austrumeiropas un, manuprāt, visas Rietumu pasaules nākotnei," sacīja prezidents.
Krievija ir metusi izaicinājumu Eiropas drošībai, apšaubot starptautiskās attiecības kontinentā, viņš piebilda.
"Šo notikumu dēļ ir detalizēti jāizanalizē visa Rietumu politika attiecībā uz Krieviju. Cilvēki Rietumu pasaulē pārāk ilgi sevi ir mānījuši, ka Krievija pašas interešu vārdā pieņems mūsu piedāvājumu pievienoties Rietumu pasaulei, pateicoties daudzveidīgai iniciatīvai, un ies pa modernizācijas ceļu," norādīja prezidents.
Ir nepieciešama jauna stratēģija, kas apvienos Rietumus jauno izaicinājumu gaismā, kas skar eiroatlantiskās sabiedrības galvenās vērtības un galvenās intereses.
"Ir nepieciešama stratēģija, kas abās Atlantijas okeāna pusēs - Eiropas Savienībā un NATO - apvienotu galveno institūciju centiens," uzsvēra prezidents.
Māršala plāns - ekonomiskās palīdzības programma - tika īstenota Eiropā pēc Otrā pasaules kara. To 1947.gadā ierosināja ASV valsts sekretārs Džordžs Māršals, bet pats plāns sāka darboties 1948.gada aprīlī.
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Kā janvāra beigās ANO Drošības padomes sēdē apliecināja Ukrainas vēstnieks ANO Jurijs Sergejevs, Ukrainas austrumos atrodas 12 000 Krievijas karavīru.
Ukrainas, Francijas, Vācijas un Krievijas līderi 12.februārī sarunās Minskā vienojās par karaspēka un smagās tehnikas atvilkšanu, kā arī par uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos, sākot no 14.februāra pusnakts.