Pretrunīgas versijas par Lielbritānijas ekonomisko nākotni izstāšanās no ES gadījumā

Pieļaujot iespēju, ka referenduma gadījumā briti var nobalsot arī pret jebkādu dalību Eiropas Savienībā (ES), šobrīd Lielbritānijā tiek aktīvi modelēti iespējamie risinājumi, bet publiskās diskusijās tiek piesaukti tieši izstāšanās, nevis jauna līguma, kuru vēlas Lielbritānijas premjerministrs un konservatīvo līderis Deivids Kemerons, plusi un mīnusi. Tā eiroskeptiķi ar Lielbritānijas izstāšanos no ES atbalstošās Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas līderi Naidželu Fereidžu priekšgalā uzskata, ka Lielbritānijai jāseko Norvēģijas un Šveices piemēram, kuras nav ES dalībvalstis, taču pieder pie bagātākajām valstīm Eiropā. Abām valstīm ir brīvi pieejams ES vienotais tirgus, taču tās neattiecina uz sevi daļu kopīgās likumdošanas (arī lauksaimniecības, zvejniecības, tieslietu un iekšpolitikā). Arī ievērojama daļa toriju atbalsta tieši Šveices modeli, kura pamatā ir divpusēji līgumi ar ES.

Oponenti turpretim norāda - Norvēģijai un Šveicei nācies ieviest apmēram 70% no ES noteikumiem, vienlaikus nepiedaloties šo noteikumu izstrādē. Gadījumā, ja līdzīgi būtu rīkojusies arī Lielbritānija, kopējie ES nosacījumi izrādītos Londonai daudz nelabvēlīgāki nekā pašlaik. Turklāt tiek norādīts, ja nebūtu britu, ES šodien būtu ekonomiskajā ziņā mazāk liberāla. Tiek arī uzsvērts - Norvēģija un Šveice faktiski maksā par atrašanos ārpus ES, jo abas valstis ik gadu ieskaita ES budžetā attiecīgi 350 un 700 miljonus latu, par kuru izlietojumu lemt nav tiesīgas.