Liberālais Makrons 7. maijā aizvadītajā Francijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā ar ievērojamu balsu pārsvaru apsteidza galēji labējās partijas Nacionālā fronte (NF) līderi Marinu Lepenu. Viņam nav bijis laika izbaudīt uzvaras saldmi, jo uzreiz nācās gatavoties nākamajam svarīgajam balsojumam – Nacionālās asamblejas vēlēšanām.
Francija ir prezidentāla republika, tomēr valsts vadītājs sev piešķirtās plašās pilnvaras var izmantot tikai tad, ja viņam ir atbalsts Nacionālajā asamblejā. Vienīgi parlaments var apstiprināt likumus, valsts budžetu un premjerministru. Francijas vēsturē jau ir bijuši gadījumi, kad prezidenta pārstāvētā partija nav kontrolējusi Nacionālo asambleju un viņš nav varējis īstenot savas idejas.
Makronam ir būtiski, lai viņa dibinātā centriskā partija Republika, uz priekšu! pēc vēlēšanām iegūtu pēc iespējas lielāku vairākumu parlamenta apakšpalātā. Tas būs nepieciešams, lai īstenotu viņa piedāvāto darba tirgus reformu, kuras mērķis ir atvieglot darba devēju iespējas pieņemt un atbrīvot darbiniekus. Makrons arī vēlas, lai nākotnē uzņēmumi ar katru darbinieku individuāli varētu vienoties par atalgojumu un darba laiku, aizstājot pašreizējo modeli, kad darba devēji par to vienojas ar arodbiedrībām.
Makrona priekšteča Fransuā Olanda sociālistu valdība, kuras sastāvā neilgu brīdi strādājis arī pašreizējais prezidents, mēģināja īstenot līdzīgas reformas, bet atdūrās pret arodbiedrībām un kreisā spārna parlamentāriešu pretestību.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 9.jūnija, numurā!