Tiekoties ar Lietuvas jauniešiem no visas pasaules Prienu rajonā, Savčenko sacīja, ka cilvēkiem nevajadzētu uzskatīt, ka brīvība mums ir vienkārši dota, un uzsvēra, ka to apliecina bruņotais konflikts Ukrainā, kas turpinās jau vairāk nekā divus gadus.
"Ko gan es varu jums pateikt? Varu apstiprināt vārdus, kurus jums teica jūsu ārlietu ministrs - brīvību lielākā daļa cilvēku uztver kā tādu, kas ir iedota un ko nevar atņemt. Tomēr arī jūsu tauta un mūsu tauta atceras, ka par brīvību ir jācīnās, jācīnās ar asinīm," svētdien notikušajā pasākumā norādīja Savčenko.
"Mēs atkal aizstāvam savu brīvību dzīvot, un es no sirds vēlētos, lai jūs nezinātu, kā tas fiziski ir jādara. Vēlu, lai jūsu zemē vairs nekad netiktu izlietas asinis," viņa teica.
Savčenko vēlreiz pauda pateicību Lietuvai, kas, kā viņa norādīja, bija viena no aktīvākajām valstīm, kura cīnījās par viņas atbrīvošanu no Krievijas cietuma. Izsakot pateicību, Ukrainas parlamenta deputāte paklanījās sanākušajiem.
Viņa norādīja, ka ukraiņiem jāatbrīvo sava apziņa no Krievijas propagandas, vienlaikus uzturot labas attiecības ar kaimiņvalstīm.
"Mums ir jāatbrīvo sava apziņa un zemapziņa no tās Krievijas propagandas, kas mocījusi mūs daudzus gadus," paziņoja Savčenko.
Viņa piebilda, ka pašreizējās Ukrainas un Krievijas attiecības ir "mierīgas un vēsas", tomēr ar laiku Ukrainai būs jānostiprina kontakti ar visām kaimiņvalstīm.
Lai gan viņa ir kļuvusi par nacionālo varoni Ukrainā, Savčenko noraidīja iespēju kandidēt prezidenta vēlēšanās. Viņa uzsvēra, ka nav svarīgi, kas vada valsti.
"Ukrainai ir jākļūst laimīgai, un patiesībā nav svarīgi, kas būs prezidents. Mēs visi vēlamies strādāt, lai Ukrainai klātos labi," Savčenko norādīja.
Krievijas apbruņotie promaskaviskie kaujinieki sagūstīja Savčenko 2014.gada 17.jūnijā brīdī, kad viņa netālu no Luhanskas palīdzēja no kaujas lauka iznest ievainotos karavīrus. Drīz pēc tam kaujinieki aizveda Savčenko no Ukrainas uz Krieviju, kur nodeva varasiestādēm.
Sākumā viņa tika apsūdzēta līdzdalībā divu Krievijas žurnālistu nāvē Ukrainas Luhanskas reģionā. Vēlāk apsūdzība tika pārkvalificēta uz smagāku - Savčenko tika tieši apsūdzēta žurnālistu nogalināšanā.
Savčenko savu vainu noliedza, un decembra beigās viņas advokāti iepazīstināja ar dokumentiem, kas liecina, ka brīdī, kad žurnālisti iekļuva mīnmetēju ugunī, Savčenko jau atradās promaskavisko kaujinieku gūstā, kas viņu vēlāk aizveda uz Krieviju.
Bijusī Ukrainas armijas virsniece pavadīja divus gadus ieslodzījumā Krievijā, kur tika apsūdzēta līdzdalībā divu Krievijas žurnālistu nāvē apšaudes laikā Luhanskas apgabalā. Viņa pēc aizturēšanas 2014.gada vasarā arī tika apsūdzēta par nelikumīgu robežas šķērsošanu.
Šā gada 22.martā Krievijas tiesa atzina 35 gadus veco Savčenko par vainīgu un piesprieda 22 gadu ieslodzījumu vispārējā režīma kolonijā. Savčenko neatzina sevi par vainīgu šajās apsūdzībās un gan tiesas prāvas laikā, gan ieslodzījumā vairākkārt pieteica badastreikus. 25.maijā viņa tika atbrīvota apmaiņā pret diviem Krievijas karavīriem un atgriezās Ukrainā.
Lietuva kā pirmā no Eiropas Savienības valstīm pēc Savčenko notiesāšanas apstiprināja tā dēvēto Savčenko sarakstu, pasludinot par Lietuvā nevēlamām personām ar viņas ieslodzīšanu saistītās Krievijas amatpersonas.