Ministru prezidente šodien piedalīsies Eiropadomes sēdē, kurā Latvija uzsvērs nepieciešamību pēc ilgtermiņa atbalsta Ukrainai. Taujāta, vai viņa būtu gatava iziet uz kompromisu un pieņemt Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna priekšlikumu lemt par atbalstu Ukrainai katru gadu atsevišķi, Siliņa atbildēja, ka šādam risinājumam nepiekrīt, jo tas Ukrainai nozīmētu neprognozējamu atbalstu.
"Ukrainai ir nepieciešams ilgtermiņā paredzams finansējums, un tas ir arī solījums, ko Eiropa jau Ukrainai ir devusi. Mums ir jāpilda savi solījumi," sacīja Siliņa. Viņas ieskatā vislabāk būtu, ja par šādu soli lemtu visas 27 Eiropas Savienības (ES) valstis kopā.
Vienlaikus Ministru prezidente saprotot, ka Eiropas iedzīvotājiem ir arī citi svarīgi jautājumi, piemēram, robežas drošība, migrācija un lauksaimniecība, tāpēc, viņasprāt, būtu svarīgi pieņemt lēmumu par Ukrainu un "iet uz priekšu".
LETA jau rakstīja, ka ES vērsīsies pret Ungārijas ekonomiku, ja Budapešta samitā bloķēs jauno palīdzību Ukrainai, liecina ES amatpersonu izstrādātais dokuments, kas nonācis laikraksta "Financial Times" rīcībā.
Dokumentā izklāstīta stratēģija, kas paredz triecienus Ungārijas ekonomikas vājajām vietām, apdraudēs tās valūtu un izraisīs investoru uzticības sabrukumu, kaitējot tās "nodarbinātībai un izaugsmei", ja Budapešta turpinās bloķēt palīdzību Kijivai.
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns solīja Eiropadomē bloķēt ES budžeta izmantošanu, lai sniegtu 50 miljardu eiro lielu finansiālu palīdzību Ukrainai. Ja Orbāns nemainīs savu nostāju, pārējiem ES līderiem būtu publiski jāapsola uz visiem laikiem pārtraukt jebkādu ES finansējumu Budapeštai, tādējādi pārbiedējot tirgu, izraisot Ungārijas valūtas forinta kursa samazināšanos un aizņemšanās izmaksu pieaugumu, teikts Briseles sagatavotajā dokumentā.