Tikmēr Madrides ielās izgāja simtiem ogļraču un viņu atbalstītāju, lai iebilstu pret, viņuprāt, netaisnīgajiem valdības plāniem samazināt dāsnās valsts subsīdijas ogļrūpniecības nozarei. Domājams, ka tas ir tikai ievads plašākiem neapmierināto iedzīvotāju protestiem.
Pensijas neaiztiks
Opozīcijas deputātu ūjināšanas un svilpienu pavadīts, M. Rahojs paziņoja, ka turpmākajos divarpus gados valdība samazinās budžeta izdevumus par 65 miljardiem eiro (45,5 miljardi latu), vēsta Reuters. Spānijas valdība šogad plāno samazināt budžeta deficītu līdz 6,3% no pērnajiem 8,5%. Iepriekš bija paredzēts, ka 2013. gadā tas ir jāsamazina līdz 2,8%, tomēr šonedēļ panāktā vienošanās ar ES paredz šī mērķa izpildi atlikt uz 2014. gadu.
Taupības pasākumi paredz palielināt pievienotās vērtības nodokļa likmi no pašreizējiem 18% uz 21%, lai gan pirms novembrī notikušajām parlamenta ārkārtas vēlēšanām viņš solīja to nedarīt. Premjers sacīja, ka nodokļu slogs tiks pārnests no darbaspēka un ienākumiem uz patēriņu.
Valdība nolēmusi samazināt bezdarbnieku pabalstu apmēru un sabiedriskajā sektorā strādājošo algas, tajā pašā laikā ir atteikusies ķerties klāt pensijām. Savukārt reģionu pašvaldībām vajadzēs samazināt izdevumus par 3,5 miljardiem eiro (2,45 miljardi latu) un atlaist 30% vietējās administrācijās strādājošo, raksta BBC. 2013. gadā par 20% tiks samazināts valsts atbalsts politiskajām partijām un arodbiedrībām. Paredzēts arī pārdot valsts daļas ostās, lidostās un dzelzceļā.
«Šie pasākumi nav patīkami, bet tie ir nepieciešami, jo mūsu tēriņi pārsniedz ienākumus par desmitiem miljardiem eiro,» sacīja M. Rahojs. «Šis ir izšķirošs mirklis, kas noteiks mūsu ģimeņu, jaunatnes, sociālās labklājības un cerību nākotni. Mums ir jātiek ārā no šīm nepatikšanām, un tas ir jādara pēc iespējas drīzāk.»
Pēc M. Rahoja uzstāšanās finanšu tirgi nekavējoties reaģēja, jo trešdien Spānijas desmit gadu parādzīmju ienesīgums nokrita līdz 6,81% no 7,1%. 7% ir līmenis, kuru sasniegušas citas eirozonas valstis bija spiestas vērsties pie starptautiskajiem aizdevējiem.
Madridei stingrie taupības pasākumi nepieciešami, lai saņemtu ES palīdzību parādos iestigušajām spāņu bankām. Pirmdien 17 eirozonas dalībvalstu finanšu ministri vienojās, ka līdz jūlija beigām spāņu bankas varētu saņemt pirmo palīdzības daļu 30 miljardu eiro (21 miljards latu) apmērā. Kopējais palīdzības apmērs kļūs zināms līdz septembrim pēc tam, kad būs pabeigta katras grūtībās nonākušās bankas stāvokļa izvērtēšana.
Ogļrači dusmīgi
Kamēr premjers uzrunāja parlamentāriešus, Madrides centra ielās protestēja ogļrači, kuri ir satriekti par valdības nodomu samazināt atbalstu ogļu ieguves industrijai no 300 miljoniem eiro (201 miljons latu) 2011. gadā līdz 111 miljoniem (77,7 miljoni latu) šogad. Arodbiedrības apgalvo, ka tas nozīmēšot 30 tūkstošu darbavietu likvidēšanu un varot apdraudēt ogļrūpniecības nozares pastāvēšanu Spānijā.
Vairums ogļraču galvaspilsētā ieradās kājām no ziemeļu reģiona Astūrijas, veicot aptuveni 400 kilometru un ceļā pavadot 44 dienas. «Bez raktuvēm mūsu reģionā nav pilnīgi nekā cita,» stāstīja viens no demonstrācijas dalībniekiem Albano Gonsalvess, kuram, tāpat kā pārējiem biedriem, galvā bija ogļraču ķivere, bet mugurā T krekls ar uzrakstu «Lepns būt ogļracis». Spānijas valdība apgalvo, ka ogļrūpniecībai tiek novirzīti neadekvāti lieli budžeta līdzekļi, ņemot vērā nozares maznozīmīgo ieguldījumu aptuveni triljons eiro (700 miljardi latu) lielajā valsts ekonomikā.