Krievijas pilsoņi robežu varēs šķērsot tikai ar biometriskajām pasēm. Turklāt Krievijas pilsoņiem Ukrainas Ārlietu ministrijas mājas lapā būs jāaizpilda īpaša anketa.
"Krievijas pilsonim anketā būs jānorāda dati par sevi, arī profesija un darba vieta, precīzs brauciena mērķis, kā arī apdzīvotās vietas, kuras viņš grasās apmeklēt. Perspektīvā par ierašanos būs jāinformē mēnesi iepriekš, atskaitot tādus ārkārtas gadījumus, kā piemēram, tuvinieka slimība vai nāve," laikrakstam pastāstīja tā sarunbiedrs.
Anketa būs jāaizpilda vai nu ukraiņu, vai angļu valodā.
Sākotnēji Ukrainas Ārlietu ministrijā gribējuši ieviest vispārēju vīzu režīmu, bet tad no šīs idejas atteikušies.
"Galvenais iemesls, kāpēc Kijeva neieviesa vīzu režīmu, bija bažas par Ukrainas pilsoņiem, kas palikuši Krimā. Ja mēs atceltu lēmumu par bezvīzu režīmu ar Krieviju, šiem cilvēkiem tiktu laupīta iespēja bez šķēršļiem braukt uz mūsu valsti," izdevums citē Ukrainas ārlietu ministra vietnieku bēgļu jautājumos Juriju Hrimčaku.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 10 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.
Ass