Sijārto Baltijas valstu kritiku nodēvējis par "propagandu", kas balstīta "bērnišķīgos melos", jo Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem joprojām ir nepieciešamas vīzas iebraukšanai Šengenas zonā un uzturēšanās atļauju iespējams iegūt tikai likumā noteiktajā kārtībā, vēsta laikraksts "The Budapest Times".
Sijārto piebildis, ka uzturēšanās atļaujas izsniegšana un līdzīgas procedūras ir katras valsts atbildība, turklāt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas varasiestādēm ir līdzīgas tiesības.
"Būtu labāk, ja mani Baltijas valstu kolēģi korekti informētu savus pilsoņus, nevis sāktu jaunas nomelnošanas kampaņas," viņš teicis.
Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna un citas Igaunijas amatpersonas Ungārijas lēmumu raksturoja kā nepieņemamu, jo tas apdraud Šengenas zonas drošību. Cahkna arī piebildis, ka Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna rīcība ir "bijusi ļoti dīvaina", kopš viņš apmeklēja Maskavu un Pekinu. Lai gan Ungārija pašlaik ir Eiropas Savienības prezidējošā valsts, viņam nebija citu valstu mandāta pārstāvēt bloku tādās vizītēs.
Uz līdzīgiem riskiem Eiropas Savienības un Šengenas zonas drošībai norādījušas arī Lietuvas un Latvijas amatpersonas, piemēram, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda un Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).
Ungārijas ārvalstu darbinieku karšu sistēma, kas ieviesta jūlija sākumā, ļauj vienkāršotā veidā pieņemt darbā pilsoņus no astoņām valstīm, kas nav ES dalībvalstis - Bosnijas un Hercegovinas, Ziemeļmaķedonijas, Moldovas, Melnkalnes, Serbijas, Ukrainas, Krievijas un Baltkrievijas.
Šis tā dēvētais viesstrādnieku mehānisms pieļauj neierobežotu imigrāciju Ungārijā, jo nav noteikts ierobežojums ieceļojošo Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu skaitam. Domājams, ka šis mehānisms tiks izmantots, lai Ungārijā varētu ierasties darbinieki, kas piedalīsies Pakšas atomelektrostacijas (AES) būvniecībā. AES būvēs Krievijas valsts kodolenerģētikas kompānija "Rosatom". Tomēr eksperti norāda, ka princips par neierobežota skaita ārvalstu strādnieku ievešanu ir nesamērīgs un aizdomīgs.