Laikraksts "The New York Times" pirms tam vēstīja, ka ASV un Ukrainas militārpersonas štābā Vīsbādenē ik dienu noteica prioritāros mērķus, un izlūkdienesti pētīja satelīta attēlus un pārtverto komunikāciju, lai atrastu Krievijas pozīcijas, kuru koordinātas pēc tam tika nodotas Ukrainas armijai.
"Partnerības pamatā bija ideja, ka Amerikas ciešā sadarbība ar Ukrainu kompensēs Krievijas milzīgās priekšrocības karavīru skaita un bruņojuma ziņā," norādīja laikraksts, piebilstot, ka amerikāņi uzsāka operāciju "Task Force Dragon".
Runājot par štāba izveides posmiem, Zalužnijs atklāja, ka pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā militāra palīdzība Kijivai ievērojami pieauga un tika saņemti dažādi ieroči un tehnika. Taču tas radīja arī jaunas problēmas saistībā ar to piegādi un remontu. "Tāpēc 2022.gada aprīlī mēs izveidojām centru, kas koordinē militārās palīdzības piegādi Ukrainai. Tas tika bāzēts ASV Eiropas pavēlniecības štābā Štutgartē, Vācijā. Pēc kāda laika šis štābs turpināja darbu Vīsbādenē," norādīja Zalužnijs.
Pēc tam Ukraina secināja, ka tai nepieciešams kopīgs operatīvais štābs ar partneriem, lai, pamatojoties uz operāciju plānošanu, izvērtētu ieroču un ekipējuma vajadzības, skaidroja Bijušais Ukrainas armijas virspavēlnieks, piebilstot, ka šis jautājums kļuva īpaši aktuāls 2022.gada vasarā, kad partneri sāka apšaubīt dažu veidu ieroču un munīcijas piemērotību Ukrainas frontei.
Pēc Zalužnija teiktā, dzima ideja izveidot operatīvo štābu, kas analizētu Ukrainas armijas plānotās operācijas un noteiktu to vajadzības saskaņā ar NATO standartiem. Šī ideja tika īstenota, pateicoties Lielbritānijas atbalstam.
"Vīsbādene ieguva jaunu elpu. Šajā štābā plānoja operācijas, veica kara spēles, noformulēja Ukrainas armijas vajadzības un nodeva tās Vašingtonai un Eiropas galvaspilsētām," atklāja Zalužnijs. Viņš norādīja, ka šī platforma ir kļuvusi par "lielisku mehānismu mijiedarbībai ar mūsu partneriem attiecībā uz turpmākajām militārajām operācijām".