Ziemeļvalstis un Covid-19. Risinājumi un rezultāti

Vai Ziemeļvalstīs pastāv vai tiek izstrādāta kāda vienota, visaptveroša rīcības programma cīņai ar Covid-19?

Stēfans Ēriksons, Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā direktors. Lielāko daļu neatliekamo lēmumu cīņā pret Covid-19 Ziemeļvalstis ir pieņēmušas nacionālā līmenī, taču pastāv arī iniciatīvas kopīgai reģionālajai Ziemeļvalstu sadarbībai, kā arī plašākai – Ziemeļvalstu un Baltijas valstu – sadarbībai. Tostarp Ziemeļvalstu veselības ministri regulāri tiekas Veselības un sociālo lietu ministru padomes ietvaros virtuālajā vidē, lai dalītos ar informāciju par Covid-19 attīstības gaitu. Cik man zināms, arī valsts iestādes, kas Ziemeļvalstīs atbildīgas par epidemioloģiskajiem jautājumiem, regulāri apmainās ar pieredzi. Tāpat Ziemeļvalstis cieši sadarbojas savu pilsoņu repatriācijas no ārvalstīm, kā arī konsulārajos jautājumos.

Runājot par plašāka mēroga kopīgām rīcībām, es vēlētos izcelt Ziemeļvalstu un Baltijas valstu iniciatīvu NordicBaltic.tech, kas tika sākta 6. aprīlī un ir daļa no Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības digitalizācijas jomā. Projekta ietvaros ir radīta platforma jaunu un inovatīvu tehnoloģisko risinājumu apkopošanai, reaģējot uz Covid-19 izraisītajiem izaicinājumiem Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionā.

Runājot par finansiālo atbalstu, nozīmīgu lomu spēlē Ziemeļvalstu un Baltijas valstu starptautiskā finanšu institūcija – Ziemeļvalstu Investīciju banka (ZIB), kas nesen nāca klajā ar divām obligāciju emisijām, lai atbalstītu dalībvalstu ekonomisko aktivitāti un palīdzētu uzņēmumiem pārvarēt koronavīrusa pandēmijas izraisītos sarežģījumus. Marta beigās ZIB parakstīja aizdevuma līgumu ar Igauniju par 750 miljoniem eiro, lai palīdzētu atvieglot koronavīrusa radītās sekas. Nedaudz vēlāk līdzīgu līgumu ar ZIB parakstīja Lietuva, bet vēl pēc tam arī Latvija parakstīja aizdevuma līgumu uz 10 gadiem par 500 miljoniem eiro. Ar aizdevumu paredzēts finansēt valdības papildu izdevumus Covid-19 pandēmijas ietekmes mazināšanai.

Kādi pasākumi jūsu valstī tiek īstenoti cīņai pret Covid-19, un kamdēļ izvēlēta tieši šāda stratēģija?

Rīta Korpivāra, Somijas Republikas vēstniece Latvijas Republikā. Likums par ārkārtas situāciju Somijā ir spēkā kopš 2020. gada 17. marta, kad situācijas novērtējums ļāva secināt, ka varas iestādēm būs vajadzīgas papildu pilnvaras situācijas risināšanai un iedzīvotāju aizsardzībai. Tāpat Somijas valdība un parlaments, pieņemot lēmumu par likuma stāšanos spēkā, cieši sadarbojās ar Somijas Veselības un labklājības institūtu, kā arī ņēma vērā šī institūta un Pasaules Veselības organizācijas ekspertu ieteikumus. Aprīļa sākumā savukārt tika nolemts pagarināt likuma darbību līdz 13. maijam, tāpat šā likuma ietvaros tika noteikti vēl atsevišķi jauni ierobežojumi.

Kopējā nostāja ir, ka Covid-19 dēļ var ievērojami pieaugt vajadzība pēc medicīniskās aprūpes, kas var radīt lielu slogu medicīnas darbiniekiem. Tāpēc ir svarīgi palēnināt slimības izplatību valstī, lai būtu iespējami mazāks to iedzīvotāju skaits, kuriem vienlaikus nepieciešama slimnīcas aprūpe. Tika secināts, ka tikai ar līdzekļiem, kas pieejami saskaņā ar Likumu par infekcijas slimībām, un citiem tiesību aktiem šajā gadījumā nepietiks un nāksies izmantot pilnvaras, kas noteiktas Likumā par ārkārtas situāciju. Saskaņā ar Likumu par ārkārtējo situāciju cilvēku tiesības un ikdienas dzīve tiek ierobežota tikai tik lielā mērā, cik tas ir absolūti nepieciešams.

Tāpat premjerministra birojā 1. aprīlī tika izveidots īpašs operāciju centrs, kura uzdevums ir vērtēt situāciju un uzraudzīt valdības politikas un lēmumu ietekmi uz situāciju ar koronavīrusu. Operāciju centra atbalstam savukārt tiks izveidots ministru sadarbības koordinatoru tīkls. Operāciju centra kodolu veido premjerministra biroja amatpersonas, kas sadarbojas ar ministriju ieceltiem sadarbības koordinatoriem. Ja būs nepieciešams, darbam operāciju centrā tiks norīkotas papildu amatpersonas.

Flemings Stenders, Dānijas Karalistes vēstnieks Latvijas Republikā. Dānijas Veselības pārvalde rūpīgi seko līdzi situācijai un atkarībā no izmaiņām pielāgo savu stratēģiju, ieteikumus un pasākumus. Kad Dānijā bija tikai daži Covid-19 gadījumi, tika izmantota ierobežošanas stratēģija, kuras pamatā bija ātra diagnostika, kontaktu izsekošana un to personu karantīna, kas tika atzītas par pakļautām riskam. Mērķis bija aizkavēt Covid-19 izplatību Dānijā.

Pēc tam kad kļuva skaidrs, ka koronavīruss ir izplatījies sabiedrībā, Dānija 12. martā pārgāja uz tā saucamo mazināšanas stratēģiju, kuras ietvaros tika īstenota virkne plašu pasākumu, uzlabota higiēna, ierobežota cilvēku pulcēšanās utt. Arī šī stratēģija tiek nepārtraukti pielāgota, reaģējot uz epidēmijas attīstību un jaunākajām zināšanām par Covid-19. Kopējais mērķis ir novērst daudzu cilvēku saslimšanu, cik vien iespējams aizsargāt īpašās riska grupas, kā arī nodrošināt veselības aprūpes sistēmas garantētu un pilnvērtīgu funkcionēšanu.

Pateicoties šiem pasākumiem mēs jau redzam jaunu Covid-19 gadījumu skaita samazināšanos Dānijā, un valdība nolēmusi, ka ir pienācis laiks atcelt dažus noteiktos ierobežojumus un sākt pakāpenisku un kontrolētu sabiedrības atgriešanu ikdienas dzīvē. Tostarp – pēc Lieldienām atsākās mācības pirmsskolās un skolās no 0 līdz 5 klasei, savukārt vecākās klases atgriezās vidusskolās, lai sagatavotos vasaras eksāmeniem. Sākot ar šo nedēļu arī ir atļauts atsākt darbu vairāku atsevišķu profesiju pārstāvjiem.

Kristians Ēdegors, Norvēģijas Karalistes vēstnieks Latvijas Republikā. Norvēģijas valdība 12. martā izsludināja plašu spektru visaptverošu pasākumu, kuru mērķis ir ierobežot koronavīrusa raisītās Covid-19 slimības izplatību, kā arī nodrošināt visus nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus. Pasākumu komplekss ir atbilstošs situācijai un līdzīgs daudzās pasaules valstīs noteiktajiem ierobežojumiem. 7. aprīlī Norvēģijas valdība secināja, ka visi pasākumi koronavīrusa izplatības ierobežošanai jāturpina, vienlaikus pieņemot lēmumu par dažu ierobežojumu atvieglošanu ar 20. aprīli, bet vēl citu – ar 27. aprīli.

Tika atzīts, ka ierobežojošajiem pasākumiem ir bijusi pozitīva ietekme, un šā iemesla dēļ valdība ir nolēmusi, ka bērnudārzi un pamatskolas var atjaunot darbību aprīļa otrajā pusē. Arī uzņēmumi, kuriem nepieciešams individuāls kontakts ar klientiem, varēs atsāk darbu, ievērojot infekcijas slimību kontroles prasības. No 20. aprīļa tiek atcelts aizliegums apmesties viesnīcās un citās naktsmītnēs, ieviesti vēl citi atvieglojumi. Vienlaikus ir ārkārtīgi svarīgi, lai iedzīvotāji arī pēc 20. aprīļa turpinātu ievērot veselības aizsardzības iestāžu ieteikumus par sociālo distancēšanos un higiēnu. Kopumā Norvēģijai ir izdevies panākt, ka koronavīrusa izplatība tiek kontrolēta, un tādējādi ir radītas iespējas pakāpeniski atjaunot normālu sabiedrības funkcionēšanu. Vienlaikus tiek atgādināts, ka kontroles zaudēšanas gadījumā nāksies atkārtoti ieviest stingrus ierobežojumus.

Hanss Dāgs, Zviedrijas Karalistes vēstniecības Latvijas Republikā ministrs padomnieks (Minister-Counsellor). Zviedrijas valdība vēl 1. februārī klasificēja Covid-19 kā slimību, kas rada draudus sabiedrībai, šādi paverot iespēju veikt ārkārtas infekcijas slimību kontroles pasākumus. Valdības centienu vispārējais mērķis šajā gadījumā ir samazināt Covid-19 izplatības ātrumu, nodrošinot, lai vienlaikus neslimotu liels skaits cilvēku, šādi aizsargājot cilvēku dzīvību, veselību un darbavietas, kā arī mazinot spiedienu uz veselības aprūpes sistēmu.