Daukšts sacīja, ka protesti ir samērā liels trieciens valdošajai varai, taču maz ticams, ka tie gūs lielāku atbalstu, jo opozīcija nespēj vienoties par kopīgiem mērķiem.
"Daudzi ir noguruši no esošās varas, kā arī vēlas lielāku vārda un preses brīvību. Protestētāju darbība ir spontāna reakcija uz izskanējušo informāciju par to, ka daļa no nesen notikušo vēlēšanu rezultātiem tika viltoti," teica Daukšts.
Viņš arī norādīja, ka protestu laikā aizturēto cilvēku, tostarp vairāku mediju pārstāvju, skaits liecina, ka Krievijā joprojām tiek izmantotas represīvas metodes un tas tiek izmantots pret opozīciju, kura nav radikāla, bet tikai pauž savu nostāju.
Daukšts uzskata, ka tuvākajā nākotnē tiks izmantotas arī dažādas struktūras, tostarp propagandiskas, ar kuru palīdzību tiks mēģināts radušos situāciju vērst par labu.
Savukārt Sprūds pauda viedokli, ka notiekošie protesti ilgtermiņā turpināsies, jo sabiedrība politikā vēlas izmaiņas. "Putina un Vienotās Krievijas valdīšanu var salīdzināt ar teflona pannu, kura kādu laika posmu kalpo labi, taču pašlaik, šķiet, šāda vadības forma sevi ir izsmēlusi un daudzi iedzīvotāji vēlas pārmaiņas," atzina eksperts.
Gandrīz 600 protesta dalībnieku, tostarp žurnālistu, aizturēšanu Sprūds vērtēja kā esošās varas mēģinājumu apspiest iedzīvotāju neapmierinātību tās iedīglī.
"Šāda reakcija nav adekvāta. Tas ir mēģinājums radušos situāciju atrisināt ar spēka palīdzību, nevis ar citiem iespējamajiem risinājumiem," uzsvēra Sprūds.
Pēc Sprūda domām, Krievijas iedzīvotājus, lietojot spēku, nebūs iespējams nomierināt, un tas radīs arvien jaunus jautājumus, turklāt ilgtermiņā spēka lietošana veidos lavīnas efektu un iedzīvotāji kļūs vēl neapmierinātāki.
Viņš uzskata, ka Latvijā tiešu seku protestiem nebūs. Taču tiem varētu būt kādas netiešas sekas, jo Krievija ir Latvijas kaimiņvalsts. "Tas ir atkarīgs no Putina izteikumiem un rīcības pirms Krievijas prezidenta vēlēšanām," atzina Sprūds.
Arī Daukšts norādīja, ka protestiem nevajadzētu radīt kādas norises Latvijā. Taču arī viņš pieļāva, ka tas ir atkarīgs no Krievijas premjera Vladimira Putina retorikas laikā pirms prezidenta vēlēšanām.
Jau vēstīts, ka kopš svētdienas Maskavas centrā notiek protesta akcijas, kurās aizturēti simtiem cilvēku. Vislielākais aizturēto skaits bija otrdien, kad tika aizturēti 569 cilvēki. Aizturēto vidū ir arī žurnālisti.
Saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem iekļūšanai parlamentā nepieciešamo 7% vēlētāju atbalstu ieguvušas četras partijas. Premjerministra Putina vadītā Vienotā Krievija, kuras saraksta līderis bija valsts prezidents Dmitrijs Medvedevs, saņēmusi 49,3% balsu, kas nozīmē, ka partijai Valsts domē ir nodrošinātas vairāk nekā puse vietu jeb 238 no 450 deputātu vietām, kas gan ir par 77 vietām mazāk nekā līdzšinējā Valsts domes sasaukumā.
Krievijas Federācijas Komunistiskā partija ieguvusi 19,2% un 92 deputātu vietas, Taisnīgā Krievija – 13,25% un 64 deputātu mandātus, bet Krievijas Liberāldemokrātiskā partija – 12% balsu un 56 deputātu vietas Valsts domē.
Svētdien notikušās Valsts domes vēlēšanas kritizēja starptautiskie novērotāji no Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) un Eiropas Padomes.
Par vēlēšanu norises pārkāpumiem ziņoja ne tikai starptautiskie un vietējie vēlēšanu novērotāji un opozīcijas aktīvisti, bet arī Valsts domē iekļuvušās Komunistiskās partijas un Taisnīgās Krievijas līderi Genadijs Zjuganovs un Sergejs Mironovs. Zjuganovs trešdien pavēstīja, ka Vienotā Krievija sev pieskaitījusi par 15% vairāk balsu nekā bija patiesībā, solot izmeklēt vēlēšanu rezultātus visos reģionos. Savukārt Mironovs paziņoja, ka vislielākā krāpšanās notikusi Sanktpēterburgā, pieļaujot protesta akciju iespējamību, ja vēlēšanu rezultātus neatcels.