Valsts valūtas vērtībai ir būtiska ietekme uz tās tirdzniecību, un pasaulē pieaugušas bažas, ka valstis varētu mēģināt ietekmēt valūtu tirgus, lai palīdzētu stimulēt savas tautsaimniecības.
Japānas jenas vērtība pēdējā laikā piedzīvojusi ievērojamu kritumu, bet eiro kurss tikmēr pieaudzis attiecībā pret valūtu grozu. G20 jau iepriekš aicinājusi valstis atturēties no tirgus intervenču īstenošanas.
Savukārt pasaules septiņu industriāli attīstītāko valstu grupa G7 šīs nedēļas sākumā izplatīja paziņojumu, ka tajā ietilpstošās valstis nenoteiks mērķus to valūtu maiņas kursiem. Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs ceturtdien paziņoja, ka arī Maskava, visticamāk, publiskos līdzīgu oficiālo paziņojumu. "Valoda varētu atšķirties no G7, taču nodoms paliks tāds pats," ziņu aģentūra "Reuters" citē ministra teikto. Līdzīgu nostāju paudis arī Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible, sakot, ka ir pārliecināts par spēju panākt kopīgu vienošanos šajā jautājumā.
G20 sanāksme Maskavā tiek rīkota laikā, kad daļa no pasaulē lielākajām tautsaimniecībām un reģioniem saskaras ar grūtībām veicināt to ekonomisko izaugsmi. Jaunākie dati liecina, ka Japānas ekonomika pērnā gada ceturtajā ceturksnī piedzīvoja kritumu jau ceturto ceturksni pēc kārtas, bet eirozonas ekonomika uzrādījusi straujāko lejupslīdi kopš 2009.gada beigām. Arī Vācijas, Francijas un Itālijas ekonomikas uzrādījušas straujāku kritumu par prognozēto.
Šī situācija radījusi bažas, ka valstis, kas turpina pārvarēt grūtības, varētu censties devalvēt to valūtas, tādējādi stimulējot izaugsmi. Vājāka valūta padara valstī vai reģionā ražotās preces lētākas ārvalstu pircējiem un arī palielina kompāniju peļņu, tām pārrēķinot ārzemēs gūtos ienākumus iekšzemes valūtā.
Pēc jaunā Japānas premjerministra Sindzo Abes un viņa vadītās konservatīvās Liberāldemokrātiskās partijas (LDP) spiediena valsts Centrālā banka pagājušajā mēnesī jau paziņoja par plāniem īstenot monetārās stimulēšanas pasākumus, kas nekavējoties samazināja jenas vērtību.