"Līdz šodienai Krievijas puse nav izrādījusi nekādu gatavību pildīt Ženēvas vienošanos. Tā kā Ukrainas austrumu apgabalu iedzīvotāji neatbalsta separātistus, Krievija rod arvien jaunus un jaunus veidus, kā destabilizēt situāciju reģionā, ar savu aģentu palīdzību gatavojot un īstenojot provokācijas," teikts paziņojumā.
Ukrainas Ārlietu ministrija arīdzan uzsver, ka Krievijas mediji un Krievijas Ārlietu ministrija pēdējās dienās sākusi kārtējo dezinformācijas kampaņu ar mērķi maldināt starptautisko sabiedrību.
Tikmēr Ukraina, kā uzsvērts paziņojumā, turpina ieviest Ženēvā panākto vienošanos.
Paziņojumā atgādināts, ka apturēta pretterorisma operācijas aktīvā fāze, Augstākajā radā iesniegts likumprojekts par masveidīgo nekārtību dalībnieku amnestiju, Ukrainas Iekšlietu ministrija un Drošības dienests turpina konfiscēt nelikumīgus ieročus, valdība pieņēmusi lēmumu par plašām diskusijām par konstitūcijas grozījumiem, turklāt norit aktīvs darbs, lai reformētu vietējās pašpārvaldes.
Turpretī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pirmdien nāca klajā ar paziņojumu, ka Kijeva pārkāpjot pagājušajā nedēļā Ženēvā panākto vienošanos par spriedzes mazināšanu Ukrainā.
"Ženēvas vienošanās ne tikai netiek pildīta, bet tiek sperti tādi soļi, ko galvenokārt dara tie, kas sagrāba varu Kijevā, kas klaji pārkāpj Ženēvā panākto vienošanos," preses konferencē Maskavā sacīja Lavrovs.
Jau ziņots, ka Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki aizvadītajā nedēļā Ukrainas austrumos sagrāba vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, bet uz ceļiem izveidoja kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes uzsākušas pretterorisma operāciju.
Ukrainas, Krievijas, Eiropas Savienības un ASV sarunās 17.aprīlī Ženēvā tika pieņemts komunikē par situācijas normalizāciju Ukrainā. Tajā iekļauta prasība par visu nelikumīgo grupējumu atbruņošanu un nelikumīgi ieņemto ēku atbrīvošanu. Austrumukrainas separātistu līderi atteikušies šīm prasībām pakļauties, pieprasot, lai vispirms atkāpjas Kijevas valdība.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst. Sodot Krieviju par Krimas aneksiju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis jau noteikušas sankcijas vairākiem desmitiem Krievijas augstāko amatpersonu un Kremļa tuvākā loka cilvēku.