"Mēs visām atbildīgajām valstīm, ar kurām mēs komunicējam, un Turcija ir viena no tām, uzstājīgi rekomendējam analizēt situāciju, Kijevas režīma mūžīgos kareivīgos paziņojumus, un brīdinām tās no tā, lai viņi neveicina šos militāristiskos noskaņojumus," vizītes gaitā Ēģiptē sacīja Lavrovs.
Kārtējo reizi izklāstījis Kremļa versiju par 2014.gada notikumiem Ukrainā, kad Krievija okupēja Krimu un Donbasu, Lavrovs pauda cerību, ka "šo vēsturi atceras valstīs, kas spriež ar Ukrainu par vienu vai otru militāro iekārtu piegādi".
Ukraina 2019.gadā parakstīja līgumu ar Turciju par kaujas bezpilota lidaparātu iegādi. Kāds pusducis šo bezpilota lidaparātu jau ir piegādāts, vēsta mediji.
Decembrī noslēgti jauni līgumi par vēl citu kaujas bezpilota lidaparātu, kā arī munīcijas piegādēm un patruļkuģu būvniecību, Kijevā pavēstīja Aizsardzības ministrija.
Lavrovs arī kritizēja ASV karakuģu izvietošanu Melnajā jūrā, norādot, ka nav skaidrs, ko ASV cenšas tur panākt.
ASV nosūtīs divus karakuģus caur Bosforu uz Melno jūru, piektdien paziņoja Turcijas Ārlietu ministrija. Kuģi tur paliks līdz 4.maijam.
Konfliktam Ukrainas austrumos turpinoties septiņus gadus, pēdējā laikā notikusī Krievijas armijas koncentrēšana pie Ukrainas robežām atkal izsaukusi starptautiskās sabiedrības bažas.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 13 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas finanšu, aizsardzības, enerģētikas un citām nozarēm.