"Tikšanās sākotnējie rezultāti liecina, ka NATO turpina dzīvot kaut kādā militāri politiskā spoguļu pasaulē," teikts Krievijas Ārlietu ministrijas izplatītajā paziņojumā.
"Alianse koncentrē savus pūliņus uz neesošu draudu no Austrumiem savaldīšanu", lai gan tai vajadzētu koncentrēties uz "miera un stabilitātes saglabāšanu Eiropā," tajā piebilsts.
NATO līderi Varšavā sestdien vienojās par savaldīšanas politiku un dialogu ar Krieviju, īstenojot alianses lielāko militāro pastiprinājumu kopš Aukstā kara.
Alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs norādīja, ka NATO līderi ir vienoti Krievijas jautājumā, lemjot par alianses austrumu flanga militāru pastiprinājumu pēc tam, kad Krievija anektēja Ukrainas Krimas pussalu un ir atbalsta prokrieviskos nemierniekus Ukrainas austrumos.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir iebildis pret NATO lēmumu Baltijas valstīs un Polijā izvietot alianses sabiedroto bataljonus. Putins tādu rīcību dēvē par tiešu drošības apdraudējumu.
13.jūlijā Briselē gaidāmas NATO un Krievijas sarunas.