Krievija slēpj īsto militārā budžeta lielumu

Krievijas medijs RBK vēsta, ka Krievijas valdība norāda ANO, ka 2016. gadā tērējusi militārām vajadzībām 2,1 triljonu rubļu (ap 30,4 miljardi eiro), kas iznāk par 29% mazāk nekā 2015. gadā.

Pērn Krievija ANO paziņoja, ka 2015. gadā militārām vajadzībām tērējusi ap 2,9 triljoniem rubļu (42 miljardi eiro), kas gandrīz sakrita ar oficiālā valsts budžetā ailītē Nacionālā aizsardzība rakstīto. Taču šogad iesniegtā informācija par 83% vai 1,7 triljoniem rubļu atšķiras no 2016. gada Krievijas valsts budžetā ailē Nacionālā aizsardzība minētajiem 3,8 triljoniem rubļu.

ANO atskaišu standarti paredz, ka valstīm, iesniedzot datus par militārajiem tēriņiem, tajos jāiekļauj informācija par to, cik izmaksā karaspēka uzturēšana, militārās operācijas, militārās tehnikas uzturēšana, bruņojuma iepirkumi, ražošana, pētniecība un izgudrošana, ieskaitot arī pensijas atvaļinātajām militārpersonām un bruņojuma utilizācijas izmaksas.

Taču Gaidara institūta kara ekonomikas laboratorijas vadītājs Vasilijs Zacepins aprēķinājis, ka īstenībā Krievijas summārie militārie tēriņi 2016. gadā ir bijuši 4,93 triljonu rubļu apjomā, kas atbilst ap 5,7% iekšzemes kopprodukta. Viņš arī skaidro, ka valdība cenšas informāciju par militārajiem tēriņiem "maskēt", iekļaujot citās valsts budžeta sadaļās summas, kas tiek izdotas, piemēram, Nacionālās gvardes un Robežapsardzības spēku uzturēšanai. Informācija par tēriņiem celtniecībai valsts aizsardzības mērķiem izsludinātajos konkursos tiek iekļauta sadaļā Nacionālā ekonomika, savukārt militārpersonu uzturēšanas izmaksas tiek iekļautas valsts budžeta sadaļās Sociālā politika, Veselības aizsardzība, Dzīvokļu-komunālā saimniecība.

Kāds RBK avots, kuram ir informācija par Krievijas valsts budžeta veidošanu, stāsta, ka informācijas atšķirības skaidrojamas ar to, ka Krievijas valdība īstenībā ir noslepenojusi daļu budžeta, kas tiek dēvēta par slēgto. Informācija par to tiek sniegta vienīgi Valsts kontrolei, Finanšu ministrijai, taču netiek publiskota.

Gaidara institūts atzīmē, ka 2016. gadā Krievijas valsts budžetā bija noslepenota informācija par 21,7% tēriņu, kas esot valsts postpadomju budžetu maksimums. Tāpēc sabiedrība pat nezina, kam tiek tērēta ļoti nozīmīga budžeta daļa.

Visu rakstu lasiet pirmdienas, 4.septembra laikrakstā Diena!