Krievijā spriež, kā likvidēt ekoloģiskās katastrofas sekas Krasnojarskas novadā

Naftas produkti 29. maijā noplūda no rezervuāra termoelektrocentrālē Noriļskā. Liela daļa no 21 tūkstoša kubikmetra noplūdušās dīzeļdegvielas ieplūda Ambarnajas un Daļdikanas upē. Iespējama tālāka naftas produktu nokļūšana Pjasinas ezerā, no kurienes pa Pjasinas upi tie tālāk var nokļūt Karas jūrā. Krievijas prezidents Vladimirs Putins avārijai piešķīris federāla mēroga ārkārtas situācijas statusu.

Krasnojarskas novada prokuratūra paziņojusi, ka izlijusī dīzeļdegviela piesārņojusi 180 tūkstošus kvadrātmetru teritoriju.

Savukārt Ambarnajas upē, kur uzstādītas boju aizsargsienas, naftas produktu piesārņojuma laukums sniedzas kilometra garumā un 150 metru platumā, laikrakstam Izvestija pastāstījis Murmanskas jūras glābšanas dienesta avārijas un glābšanas grupas priekšnieks Iļja Gorlajevs.

Ceturtdien Noriļskā uzturējās Krasnojarskas novada gubernators Aleksandrs Uss, Krievijas ārkārtas situāciju ministrs Jevgeņijs Ziničevs un ģenerālprokurora vietnieks Nikolajs Šiškins, kuriem Putins uzdevis pieņemt lēmumu par ekoloģiskās katastrofas seku likvidēšanas taktiku.

Uzņēmums Norņiķeļ, kam pieder energokompānija, kurā notika avārija, paziņojis, ka to varēja izraisīt sasilšanas veicinātās izmaiņas augsnē, kas līdz šim vienmēr bija atradusies mūžīgā sasalumā. Šo izmaiņu dēļ varēja izkustēties balsti zem naftas produktu uzglabāšanas tvertnēm, ziņo RIA-Novosti.

Krievijas Dabas resursu izmantošanas uzraudzības federālais dienests Rosprirodnadzor paziņojis, ka pieļaujamā naftas produktu koncentrācija upē pārsniegta desmitiem tūkstošu reižu. Naftas produkti aizplūduši tālāk par 20 kilometriem no avārijas vietas.

Dabas aizsardzības nevalstiskā organizācija Greenpeace avāriju nodēvējusi par vienu no vislielākā mēroga avārijām Arktikas vēsturē, salīdzinot ar naftas noplūdi no tankkuģa Exxon Valdez pie Aļaskas krastiem 1989. gadā, kad jūrā izplūda 41 miljons litru naftas.

Trešdien notikušajā Putina attālinātajā sanāksmē ar amatpersonām par avāriju Krasnojarskas novada amatpersonas izpelnījās asu kritiku par to, ka federālie dienesti par katastrofu tikuši informēti tikai pēc divām dienām – pēc tam kad par to jau uztraucās cilvēki sociālajos tīklos.