Lielākā Krievijas eksporta uz Gruziju sadaļa bija pārtikas produkti un izejvielas – 30,75%, kā arī naftas produkti un degviela – 22,9% visa eksporta vērtības. (Krievijas klasifikācijā šī sadaļa tiek dēvēta par minerālvielām un ietver arī vēl citas preces, tomēr detalizētāks dalījums uzrāda, ka runa ir gandrīz tikai par naftas un tās produktu eksportu.) Vēl vērā ņemams ir arī mašīnu un iekārtu (ieskaitot transporta līdzekļus) – 12,3%, kā arī ķīmiskās rūpniecības produkcijas eksports – 9,1%. Gruzijas preču eksporta uz Krieviju pārliecinoši lielāko daļu tikmēr veidoja pārtikas preces un produkti (pamatā vīns) – 62,2%, kā arī metāli un to izstrādājumi (32,8%), ar ko tiek saprasta galvenokārt Zestafonas ferokausējumu rūpnīcas, kas šobrīd pieder skandalozajam Ukrainas oligarham Igoram Kolomoiskim, produkcija.
Gruzijai negatīvo preču tirdzniecības ar Krieviju bilanci ar uzviju kompensē tūrisms, kā arī Krievijā strādājošo Gruzijas pilsoņu un etnisko gruzīnu – Krievijas pilsoņu – naudas pārskaitījumi uz dzimteni. 2018. gadā, pēc Gruzijas datiem, valsti apmeklēja kopumā 4,8 miljoni tūristu (ārvalstu viesu, kas Gruzijā aizvadījuši vismaz vienu nakti), no kuriem 1,4 miljoni jeb gandrīz katrs ceturtais bija no Krievijas. Vienlaikus Krievijas tūristi bija paši dāsnākie, atstājot Gruzijā vidēji 530 ASV dolāru katrs (pārējo valstu tūristi – vidēji 440 dolāru) jeb kopumā ap 750 miljoniem ASV dolāru. Visas tūrisma industrijas tiešie ieņēmumi pērn tikmēr bija 3,2 miljardi dolāru (ieskaitot vienas dienas viesus – četri miljardi), kamēr valsts IKP – 15,2 miljardi, tajā skaitā budžeta ieņēmumi 4,7 miljardi dolāru.
Pēc Starptautiskās tūrisma un ceļojumu padomes datiem, tūrisma ieguldījums (gan tiešais, gan netiešais) Gruzijas IKP pērn bija 33,7%, ievērojami augstāks nekā vidēji pasaulē (10,4%) un augstāks nekā daudzās citās tūrisma valstīs, tādās, kā, piemēram, Taizeme, kur šis rādītājs bija 21%.
Tāpat tūrisma industrija tieši un pastarpināti nodrošināja ar darbu 23% Gruzijas strādājošo (vidēji pasaulē – 10%). Naudas pārskaitījumu no Gruzijas uz Krieviju oficiālais apjoms šā gada janvārī – maijā tikmēr bija 163 miljoni dolāru, bet kopumā tie šogad tiek prognozēti nepilnu 400 miljonu dolāru apmērā. Reālās summas nešaubīgi ir lielākas, jo daļa līdzekļu uz Gruziju tiek vesti skaidrā naudā.
Te gan jāpiebilst, ka it īpaši tūrisma statistika var būt arī neprecīza, jo Krievijā ir vairāki simti tūkstoši pilsoņu – etnisko gruzīnu, kuri dzimtenes apmeklējumu laikā tiek ieskaitīti tūristu skaitā. Par to, cik liels ir Krievijā dzīvojošo un strādājošo gruzīnu skaits, pilnībā precīzas informācijas nav, tajā skaitā arī tāpēc, ka daudzi gruzīni Krievijā uzturas un strādā ne īsti legāli, bet daļa gruzīnu izcelsmes Krievijas pilsoņu ir zaudējuši saikni ar dzimteni. Atbilstīgi vienām aplēsēm Krievijā ir ap miljonu etnisko gruzīnu, pēc citām – tikai 220–250 tūkstoši. Iespējams, ka vistuvāk patiesībai ir amerikāņu Pew Research Center aplēses – 450 tūkstoši cilvēku.
Tūristi un vīns
Krievija tikmēr uzreiz pēc protesta akciju, kuras Maskavā nodēvēja par rusofobiskām, sākuma paziņoja, ka, sākot ar 12. jūliju, uz nenoteiktu laiku savu pilsoņu drošības apsvērumu dēļ pārtrauc aviosatiksmi ar Gruziju. Ar lidmašīnām Gruzijā gan ierodas tikai 20% tūristu no Krievijas, pārējie izmanto autotransportu (dzelzceļa satiksme starp abām valstīm pēc 2008. gada ir pārtraukta), tomēr satiksmes atcelšana ir ietekmējusi kopējo noskaņojumu, un, kā liecina Gruzijas viesnīcnieku sniegtā informācija, apmēram par pusi ir samazinājies viesnīcu rezervējumu no Krievijas skaits, tāpat ir atsaukts ap 60% esošo rezervējumu.
Pesimistiskākā scenārija gadījumā Krievijas tūristu skaits Gruzijā varētu samazināties apmēram par minētajiem 60% un prognozēto divu miljonu cilvēku gadā vietā, visticamāk, nesasniegs pat miljonu cilvēku, protams, ja netiks atrasts kāds politiskais kompromiss, kas šobrīd šķiet maz ticams.
Gruzijas tautsaimniecības zaudējumi savukārt varētu būt 200–300 miljoni dolāru 2019. gadā. Eksperti arī norāda, ka tūristi no rietumvalstīm situāciju būtiski uzlabot nespēs, galvenokārt tāpēc, ka viņiem Gruzija ir tikpat kā nezināma.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 4. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Asatils
rekur
Aizsajūsmasaizrāvāselpa