Abām republikām pašām ir tiesības izlemt par turpmāko likteni pēc Gruzijas iebrukuma, norādījis Krievijas prezidents D.Medvedevs. Tbilisi šo soli jau nodēvējusi par "atklātu aneksiju", un arī vairākas Rietumeiropas valstis tūlīt pēc ziņas saņemšanas nosodīja D.Medvedeva rīcību. "Tas ir pretrunā saistībām, kuras Krievija vairākkārt uzņēmusies ANO Drošības padomes rezolūcijās. Tas nekādā veidā nepalīdz mieram Kaukāzā," Reuters sacīja Lielbritānijas Ārlietu ministrijā. Starptautiskās sabiedrības neapmierinātību apliecināja arī biržas indekss RTS, kura kurss otrdien nokritās par sešiem punktiem.
Krievijas pārstāvis NATO Dmitrijs Rogozins D.Medvedeva lēmumu rosināja vērtēt pretēji - viņaprāt, tas apliecina Maskavas atteikšanos no aneksijas. "Mēs esam pragmatiķi. Šajā sarežģītajā laikā mēs līdz pēdējam centīsimies panākt mieru un mūsu kontinenta drošību," viņu citē RIA Novosti. Vienlaikus D.Rogozins paziņoja, ka Krievija uz pusgadu pārtrauc sadarbību ar NATO un aicināja atlikt alianses amatpersonu braucienus uz Krieviju un paredzētās kopīgās mācības. Tomēr diplomāts solīja, ka Maskava centīsies pēc iespējas drīzāk uzlabot attiecības ar NATO. Iepriekš intervijā vietējam biznesa laikrakstam RBK Daily D.Rogozins pašreizējo situāciju bija salīdzinājis ar situāciju pirms Pirmā Pasaules kara. "Ceru, ka Mihails Saakašvili vēsturē neieies kā otrs Gavrilo Princips," sacīja diplomāts, atsaucoties uz serbu studentu, kurš 1914.gadā nogalināja Austroungārijas erchercogu Ferdinandu, izraisot Pirmo Pasaules karu.
(papildināta ar M.Riekstiņa un A.Bērziņa pausto Latvijas nostāju raksta labajā pusē)