"Lēmums atvērt [sarunu] 17.sadaļu ir pieņemts," ceturtdien pavēstīja Turcijas Eiropas lietu ministrs Volkans Bozkirs. "Ar dieva palīgu, mēs 14. vai 15.decembrī Briselē atvērsim 17.sadaļu", kas attiecas uz ekonomiku un monetāro politiku.
Svētdien Briselē paredzēta paplašinātā Eiropadomes sēde, kurā pieaicināta arī Turcija, un ES cer tajā pārliecināt Ankaru aktīvāk sadarboties neregulējamās imigrācijas krīzes risināšanā.
ES iestāšanās sarunas ar Turciju uzsāka 2005.gada nogalē, taču kopš tā laika izdevies panākt ļoti nelielu progresu un sarunas faktiski tika iesaldētas Kipras jautājuma dēļ. Cerības tās iekustināt pēdējo gadu laikā faktiski bija gaisušas, jo situācija cilvēktiesību jomā Turcijā turpina pastāvīgi pasliktināties un prezidents Redžeps Tajips Erdogans arvien atklātāk demonstrē savas autoritārisma tieksmes.
Sarunās ar Turciju no 35 sadaļām, kurās katrai kandidātvalstij jāpanāk vienošanās par savu nacionālo normu saskaņošanu ar ES tiesību normām, līdz šim atvērtas tikai 13, bet sarunas pabeigtas tikai vienā sadaļā.
Neskatoties uz to, Bozkirs paziņoja, ka ES un Turcija pielikšot kopīgas pūles, lai nākamā gada laikā atvērtu vēl piecas vai sešas sarunu sadaļas.
Lai gan ar novēlošanos 10.novembrī publicētais Eiropas Komisijas (EK) ikgadējais progresa ziņojums par Turciju bija iznīcinošs, ES līderi acīmredzami ir gatavi Ankarai dažādi izdabāt, lai ar tās palīdzību mazinātu Eiropu pārpludinājušās nelegālo imigrantu straumes spiedienu.
Turcija principā piekritusi ES piedāvātajam rīcības plānam, kuru iecerēts galīgi saskaņot svētdien, taču Ankara neslēpj, ka tā izmantos situāciju, lai izsistu no Briseles visaugstāko cenu.
Līdz ar iestāšanās sarunu paātrināšanu Turcija pieprasījusi arī vismaz trīs miljardu eiro ikgadēju finansējumu, kā arī bezvīzu režīmu saviem pilsoņiem.