Pēckrīzes laikā radušies jaunie uzņēmumi ir interesants investīciju lauks ārvalstu, tai skaitā Lielbritānijas, investoriem. Interesi palielina Latvijas izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums, ciešā saikne ar abiem – gan Eiropas, gan NVS tirgiem, ekonomiskā atvērtība un pievienošanās eirozonai.
"Latviju kā interesantu tirgu Lielbritānijas uzņēmumiem padara līdzīgā biznesa kultūra, attīstība, tas, ka neeksistē valodas barjera un, protams, Latvija ir lielisks atspēriens Austrumu un NVS tirgum," saka Lords Grīns, Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un investīciju ministrs. Pēdējo piecu gadu laikā Latvijas un Lielbritānijas sadarbība pieaug par 24% gadā, aptuveni 800 dažādu sektoru uzņēmumi no Lielbritānijas sadarbojas ar partneriem Latvijā. Kā dažas no perspektīvākajām nozarēm nākotnes sadarbībā L.Grīns min IKT, enerģētiku un reģionāla mēroga infrastruktūras attīstības projektus.
"Pēc ekonomiskās krīzes, kad daudzu lielo uzņēmumu darbinieki zaudēja darbu, Latvijā dzima daudz interesantu mazo uzņēmumu un tas rada interesantu investīciju lauku mums, investoriem," saka investīciju fonda Imprimatur Capital pārvaldnieks Tobijs Mūrs, kas jau vairākus gadus investē Latvijas augsto tehnoloģiju jaunajos uzņēmumos. "Latvijas izglītības sistēma ir atbalstoša tehnoloģiju attīstībai, radušies daudz jaunu augsto tehnoloģiju uzņēmumu ar lielu eksportspēju un intelektuālo vērtību. Arī biznesa un politiskā vide atbalsta jaunu uzņēmumu rašanos – ir daudz inkubatoru, tiek organizētas virkne platformu, kur jaunie uzņēmēji var satikt gan investorus, gan partnerus biznesa veidošanai."
Pasaules Bankas veidotajā pārskatā par biznesa vidi dažādās pasaules valstīs (Doing Business 2013) Latvija 185 valstu konkurencē ierindota augstajā 25.vietā. Pasaules mazo valstu vidū (valstis, kurās iedzīvotāju skaits ir mazāks par 3,5 miljoniem) Latvija ir piektajā vietā. Šis pārskats veidots, analizējot gan likumdošanu, patenttiesību aizsardzību un biznesa vidi kopumā. "Latvijā biznesa attīstība tiek atbalstīta. Pie mums ir salīdzinoši laba nodokļu politika, konkurētspējīgs holdinga režīms, attīstīts, labi kapitalizēts un stingri uzraudzīts banku sektors un atvērtība dažādām kultūrām. Liela loma ir arī attīstītajai tehnoloģiju un e-pakalpojumu jomai, kas paver perspektīvas IT biznesa attīstībai, atvieglo komunikāciju un formalitāšu kārtošanu," uzskata Baltic International Bank valdes priekšsēdētāja Ilona Guļčaka. To forumā pasvītroja arī LR Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, kurš savā runā un diskusijās uzsvēra arī valdības ilgtermiņa mērķus biznesa attīstībai un Latvijas lomu reģiona attīstībā.
Forumā tika diskutēts arī par banku sektora stabilitāti un nerezidentu noguldījumu īpatsvaru Latvijas bankās. "FKTK dati par šī gada pirmo pusgadu liecina, ka Latvijas bankās kopējais noguldījumu apmērs ir 12,83 miljardi latu (18,26 miljardi eiro), 49% no tiem ir nerezidentu noguldījumi, 51% - rezidentu noguldījumi. Šis ir vēsturisks noguldījumu sadalījums, kas atbilst Latvijas ekonomikas specifikai," skaidro I.Guļčaka. FKTK dati uz liecina, ka no nerezidentu noguldījuma apjoma vairāk nekā puse - 52% - nāk no ES, 13% no NVS, bet 35% no citām valstīm. "Turklāt, nerezidentu noguldījumi Latvijā veido tikai 38% no IKP un tas skaidri pierāda, ka Latvija nekādā mērā nav pielīdzināma daudz apspriestajai Kiprai, kurā šis īpatsvars ir 116%. Pat vēl vairāk, Latvija šī rādītāja ziņā ir pielīdzināma tādām valstīm kā Beļģija (31%), Nīderlande (35%) un Īrija (34%)", uzsver I.Guļčaka.
"Jau tagad redzam, ka lielu daļu ārvalstnieku noguldījumu veido ES kapitāls un sagaidāms, ka līdz ar Latvijas pievienošanos eirozonai, šis apmērs varētu pieaugt. Virkne forumā satikto investoru pauda apstiprinājumu tam, ka vienota valūta atvieglos daudzus starptautiskā biznesa aspektus un būs vēl viens pluss tajā ieguvumu un risku sarakstā, ko sev sastāda katrs investors pirms jaunu tirgu apgūšanas," spriež I.Guļčaka.
Vēl viens jautājums, kas rada jautājumus investoriem – emigrācijas radītais darba roku trūkums. "Latvijā ir daudz zinoši speciālisti, tehnoloģiju speciālisti un uzņēmēji, bet ražotņu attīstībai vajadzīgs arī kvalificēts darbaspēks, kas pašlaik Latvijā ir ļoti aktuāla problēma," saka Edvards Lūkass, The Economist apskatnieks. Tāpat Latvijai jādomā par sauszemes tranzīta ceļu un dzelzceļa attīstību, kas to savienotu ar vairākiem eksporta tirgiem Rietumos.
Latvijas Biznesa forums Londonā notika jau sesto gadu un tā mērķis ir veicināt Lielbritānijas investoru interesi par Latviju. Šogad to organizēja Latvijas Vēstniecība Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā karalistē, Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūra un Baltic International Bank, sadarbībā ar Bloomberg.
Papildu informācija:
Video relīze no Latvijas Biznesa foruma Londonā: http://www.youtube.com/watch?v=hPS9vHsNtBo&feature=youtu.be
Foruma paneļdiskusiju ieraksti Bloomberg video: