Te jāatgādina visnotaļ dramatiskais konkursa sākums: 28.jūlijā izsludinātais konkurss gandrīz līdz augusta beigām turējās tikai uz sažuvušām gailenēm un latviešu sēņotāju nesatricināmās apņēmības doties mežā, tiklīdz sēnes šogad parādīsies – arī tad, ja tas notiktu tikai Ziemassvētku naktī. Tad gan konkursa noslēguma termiņu nāktos pārcelt pēc 20. oktobra, uz ko rīkotāji arī būtu gatavi, zinādami, ka ar sēnēm latvietis nejoko. Taču iznāca tā, ka pārcelt termiņu nebija nekādas vajadzības – gandrīz totālo sēņu trūkumu, par kuru arī valsts galvenā sēņu vecene, Latvijas Dabas muzeja mikoloģe Inita Dāniele raustīja plecus, teikdama, ka sēņu augšanai piemēroti apstākļi jau ir, tāpēc augļķermeņu trūkumu īsti nevar izskaidrot, pašās augusta beigās un septembra sākumā strauji nomainīja īsts baraviku sprādziens. Tas bija tik straujš un reizē tik vēls, ka sēņotāja niknākie ienaidnieki sēņodiņi acīmredzot jau bija atmetuši ar visām savām sešām rokām cerībai šoruden sagaidīt kaut ko garšīgu.
Tāpēc manīgākie sēņotāji piedzīvoja īstu Leiputriju – daudzas jo daudzas netārpainas baravikas un pat rudmieses, kuras citu gadu tārpu nesaēstas nemaz nevar atrast.
Tikai pēc kāda laika baraviku un priežu beku vilnim sekoja pārējās sēnes, bet pēdējās baravikas mežā varēja atrast vēl ap konkursa beigu datumu. Tā nu, sācies dramatiski, beigās šis izrādījās īsti ražīgs sēņu gads.
Kopumā konkursam tika iesniegtas un publiskajā balsošanā piedalījās 376 fotogrāfijas. Pēc fotokonkursā iesniegto fotogrāfiju sēņošanas vietām, kas atzīmētas www.diena.lv/sene kartē līdz ar katras fotogrāfijas pievienošanu, var secināt, ka visaktīvākie sēņotāji šogad bijuši Pierīgā, kā arī Kurzemes un Zemgales pusē. Kā rāda konkursam iesūtītie foto, visvairāk lasītā sēne šogad bija līdz sugai nenoteikta beka (ievietotas 130 fotogrāfijas). Otrajā vietā pārliecinoši ir baravika (103 foto). Arī iknedēļu balsojumos daudz biežāk uzvarēja bekas fotogrāfijas – piecās no 12 fotokonkursa nedēļām.
Visas konkursā iesniegtās fotogrāfijas līdz pat nākamajai sēņošanas sezonai varēs aplūkot www.diena.lv/sene.
Šogad fotokonkursā piedalījās arī vairāki dabas mīļotāji, kuri dalījās ar fotomirkļiem no sēņošanas procesa un sēņošanas aksesuāriem, ar ko doties mežā. (Šajā sakarā varam lieku reizi atkārtot, ka latviešu īstais kaujas tērps ir sēņotāja ekipējums, nevis Lāčplēša milna un ausaine, Šķēles zobu birste, Lemberga hūte, Dombrovska grāmatveža uzvalciņš vai Repšes gaismas zobens. Gadsimtu gaitā latviešu sēņotāja tērps ir izkopts tik niansēti, ka latvietim nav nepieciešami nekādi ārzemju militārie konsultanti, lai ekipētos tā, ka mežā ikviens pretimnācējs, sākot ar lāci, vilku un alni un beidzot ar konkurentu pie skaistākās baravikas, nobīstas jau no viņa izskata vien. Daži modes eksperti gan apgalvo, ka Rietumeiropā sievietes arī ikdienā ģērbjoties tā, kā latvietes ģērbjas, kad iet sēņot. Šis apgalvojums varētu būt patiess, bet tas jau nemazina mūsu iespējas mežā, jo tendences rāda, ka rietumu vīrieši no savām
Un tagad konkursa patīkamākā daļa (ja atskaitām faktu, ka vispatīkamākā ir pati pastaiga mežā):
Fotokonkursa Dienas sēne 2017 galveno balvu – laikraksta Diena Pilnā komplekta abonementu pusgadam – saņem Egils Maļinovskis! Viņa sēņu fotogrāfija, kurā redzama beka, kas atrasta Tukuma novada Tumes pagastā, trīs mēnešu balsojuma laikā ieguvusi 1395 balsis
Interesantākās sēnes atradēja šajā gadā bija Lelde Veinberga, kura atradusi rumpuču skrimsleni un balvā saņem laikraksta Diena pamatkomplektu + žurnāla SestDiena abonementu trijiem mēnešiem.
Skaistākās iesūtītās sēnes fotogrāfijas autore ir Marta Ozola, kas balvā saņem laikraksta Diena pamatkomplekta + KDi abonementu trijiem mēnešiem.
Fotokonkurss šogad rosīgi izvērsās arī sociālajos tīklos, kur ikviens aktīvais sēņotājs varēja publicēt fotogrāfiju kopā ar tēmturiem #dienassene un #mammadaba, lai iegūtu konkursa organizatoru simpātiju balvu – īpašos sēņotāju gumijas zābakus. Šogad balvu iegūst Sanda Ziemele. Fotogrāfija aplūkojama sociālā tīkla Instagram profilā - @sandaziemele.