Sporta Avīzes tradicionālajā aptaujā jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu tiek aptaujāts plašs ekspertu loks – amatpersonas, federāciju vadītāji, bijušie sportisti, žurnālisti, arī mūsu žurnāla lasītāji –, šādi noskaidrojot tautas viedokli. Visu sametam vienā katlā, jo balsot vienkopus iespējams gan par labāko sportistu un sportisti, gan komandām un nacionālajām izlasēm.
Pēc basketbola izlases lieliskā gada un vairākkārt ļoti ātrā laikā izpārdotās Arēnas Rīga tai pirmo vietu atdeva vairāk nekā puse (27) no ekspertiem. Groza bumba aptaujā triumfē otro reizi pēc kārtas, jo 2021. gadā pēc olimpiskā zelta izcīnīšanas otro visu laiku augstāko punktu skaitu aptaujas vēsturē savāca 3x3 basketbola izlase. Šogad mūsu vīru nacionālo izlasi gaida dalība Pasaules kausa finālturnīrā, un novēlam sacensības aizvadīt tik pārliecinoši, lai gadu mijā, apkopojot Sporta Avīzes ekspertu aptaujas rezultātus, tā pietuvotos 3x3 vīru uzrādītajam rezultātam. Par otro vietu visu aptaujas laiku notika ļoti sīva cīņa, bet beigās tomēr Pekinas olimpiskajās spēlēs bronzu stafetē izcīnījušie kamaniņu braucēji Elīza Tīruma, Kristers Aparjods, Mārtiņš Bots un Roberts Plūme par četriem punktiem apsteidza mūsu basketbola lielzvaigzni Kristapu Porziņģi. Pie otrās vietas ieguvējiem kā pilntiesīga stafetes izlases dalībniece noteikti jāpiemin arī Elīna Ieva Vītola, kura kopā ar Aparjodu un Botu/Plūmi uzvarēja Eiropas čempionātā. Labāko sešinieks iezīmējās jau pēc pāris pirmajām iesūtītajām vērtējuma anketām un turpinājumā šiem sportistiem atlika vien sadalīt precīzas vietas. Ceturtajā pozīcijā ļoti pārliecinoši ierindojās pludmales volejbolistes Tīna Graudiņa un Anastasija Samoilova, piektā bija tenisa zvaigzne Aļona Ostapenko, bet sešinieku noslēdza futbola klubs RFS. Ja salīdzina ar 2021. gada rezultātiem, vietu sešiniekā saglabājis Porziņģis, kurš pirms 12 mēnešiem bija ceturtais, un Graudiņa/Samoilova, kuras toreiz izcīnīja trešo vietu. Līdzšinējie čempioni 3x3 basketbolisti (Latvijas vīriešu izlase un tās kodolu veidojošā komanda Rīga) šoreiz tika pieminēti tikai četrās anketās, tomēr arī viņiem sezona bija cienījama, izcīnot sudrabu Eiropas kausā, – tas parāda, ka 2022. gadā Latvijas sports varēja lepoties ar pietiekami augsta līmeņa rezultātiem. Arvien biežāk tiek novērtēti sportisti, kuri panākumus gūst sacensībās cilvēkiem ar veselības traucējumiem, un šī kļuva par pirmo reizi vēsturē, kad kāds no šādiem atlētiem tiek kopvērtējuma desmitniekā, – eksperti izrādīja cieņu peldētājas Zanes Embrektes izcīnītajām divām zelta un vienai sudraba medaļai pasaules nedzirdīgo spēlēs. Iepriekšējo triju gadu laikā divreiz kāds no ekspertiem pieminēja, ka Embrekte palikusi uzreiz aiz viņu sešinieka, bet šoreiz peldētāja, kura augstas vietas gūst arī Latvijas čempionātā elites grupā, saņēma gan vienu pirmo, gan arī divas otrās pozīcijas. Netika aizmirsts arī vēl kaut kas ārpus ierastā sporta – vienā anketā tika iekļauts kibersportists broky jeb Helvijs Saukants.
2022. gada balsojuma rezultāti pieejami ŠEIT!
Jau tradicionāli aptaujā piedalījās gan ministru prezidents Krišjānis Kariņš, gan arī Rīgas mērs Mārtiņš Staķis, kuriem par labāko domas dalījās: premjers pirmajā vietā lika kamaniņu sporta izlasi, bet galvaspilsētas vadītājs – basketbolistus. Zīmīgi, ka sesto vietu Kariņš atvēlēja Latvijas rekordistam triatlona vidējā distancē Artjomam Soloduham, par kuru stāstu varat lasīt šajā žurnāla numurā. "Beidzot vīriešu basketbolam ir izdevies kāds vērā ņemams panākums (atsevišķus klubu uzplaiksnījumus neskaitot). Tas dos papildu atspērienu ne tikai basketbolam, bet sporta atbalstīšanai kopumā gan no fanu puses, gan finansējuma ziņā," savas domas, pirmo vietu atvēlot basketbola izlasei, izteica Sporta viktorīnas radītājs Zigmunds Fricsons. Kā allaž, ar plašāku viedokli dalījās arī kādreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kura atzīst, ka, lai gūtu pilnvērtīgāku iespaidu, uzklausījusi arī trīs sporta līdzjutējus. Viņa bija viena no retajiem ekspertiem, kas sešiniekā iekļāva aptaujas pieckārtējo čempionu Martinu Dukuru, – skeletona karalis 2022. gadā izcīnīja Eiropas čempiona titulu un ieguva Pasaules kausu, bet pašlaik jau sācis trenera karjeru. "Leģenda ir pelnījusi vēl pēdējo reizi būt šajā topā. Nav teikts, ka kāds Latvijas sportists jebkad spēs atkārtot viņa sasniegumus pasaules čempionātā, Eiropas čempionātā un Pasaules kausā," saka eksprezidente.
Arī ikvienam no jums ir iespēja kļūt par 2023. gada aptaujas ekspertu, jo tādu iespēju ierasti saņem pieci lasītāji, kuri 12 mēnešos atbildējuši uz visvairāk jautājumiem žurnāla pēdējā lapaspusē pieejamajā erudīcijas viktorīnā. Turklāt šis nav vienīgais novērtējums, ko iespējams nopelnīt, – viens veiksmīgākais katru mēnesi tiek pie speciālbalvas, bet trīs gada precīzākie atbildētāji iegūst Sporta Avīzes abonementu. Ieskatieties janvāra žurnāla pēdējā lapaspusē un sāciet krāt punktus 2023. gada kopvērtējumā!
Par precīzāko no ekspertiem šoreiz kļuva mūsu bijušais kolēģis Lauris Lizbovskis, kurš pašlaik pieņēmis jaunus izaicinājumus un ievēlēts Saeimā. Lizbovska balsojumā ar aptaujas gala rezultātiem sakrita pirmās piecas vietas, bet sestajā pozīcijā ieliktā slēpotāja Patrīcija Eiduka (dalīti ar ultramaratonisti Diānu Džavizu, kura otro gadu pēc kārtas triumfēja vēsturiskajā 246 kilometru Spartatlonā Grieķijā, turklāt gandrīz pārspēja 40 gadu ilgo sacensību dāmu rekordu) noslēgumā bija septītā labākā. Noteikti jāizceļ arī Latvijas Futbola federācijas prezidents Vadims Ļašenko, kurš par precīzāko ekspertu kļuva pirms gada, bet šoreiz tikai pārlieku lielā mīlestība pret savu sporta veidu un ceturtās vietas atvēlēšana RFS klubam liedza būt simtprocentīgi nekļūdīgam.
Visu 50 ekspertu balsojumu iespējams APLŪKOT ŠEIT!
Pirms gada pirmoreiz apkopojām arī papildu balsojumu, toreiz noskaidrojot gada sporta notikumu valstī. Šoreiz tradīciju turpinājām un, apzinoties, ka 2022. gads īpaši veiksmīgs bija Latvijas sporta talantiem, piedāvājām ekspertiem papildu balsojumā izteikt savas domas arī par labāko jauno sportistu U20 vecuma grupā (2002. gadā dzimuši un jaunāki). Iespēju izmantoja vairāk nekā 35 no ekspertiem, nosaucot vairāk nekā 15 jauno talantu. Pirmajā trijniekā cīņa izvērtās ļoti līdzvērtīga, tomēr par 2022. gada labāko Latvijas jauno sportistu kļuva 17 gadu vecais pludmales volejbolists Kristians Fokerots, kurš pārī ar Gustavu Auziņu uzvarēja pasaules U19 un Eiropas U18 čempionātos, ar Artūru Rinkeviču guva otro vietu Eiropas U22 čempionātā, bet ar Edgaru Toču jau izmēģināja spēkus Pasaules tūres sacensībās. Kā otro spožāko gada jauno sportisti eksperti nosauca BMX riteņbraucēju Moniku Veroniku Stūrišku, kura 17 gadu vecumā izcīnīja Pasaules kausu U23 vecuma grupā, turklāt brauca vienā ātrumā ar elites grupas vadošajām riteņbraucējām, kā arī tika pie pasaules čempionāta sudraba medaļas starp juniorēm, šajā ieskaitē arī būdama pasaules ranga līdere. Savukārt par 2022. gada trešo labāko jauno sportisti atzīta garo distanču skrējēja Agate Caune, kura dienu pirms 18. dzimšanas dienas izcīnīja ceturto vietu pasaules U20 čempionātā 5000 metru distancē, sīvi konkurējot ar pārstāvēm no Āfrikas. Tāpat valmieriete finišēja sestā 3000 metros.
Tomēr pieminēšanas vērti noteikti ir arī pārējie jaunie Latvijas sportisti, kurus eksperti iekļāva savos balsojuma trijniekos. Ceram, ka jau drīz viņi nopietni kandidēs uz augstām vietām arī Sporta Avīzes galvenajā aptaujā. Tie ir autosportists Tomass Štolcermanis, motokrosa braucēji Kārlis Alberts un Jānis Mārtiņš Reišuļi, kuri nākamajā sezonā jau abi pārstāvēs Yamaha rūpnīcas komandu, pludmales volejbolistes Līva Ēbere un Deniela Konstantinova, ASV spēcīgākās junioru hokeja līgas čempions Ralfs Bergmanis un Memoriālā kausa Kanādā ieguvējs Raivis Ansons, Itālijas B sērijā spēlējošais futbolists Dario Šits, svarcēlāja Daniela Ivanova, spīdveja braucējs Francis Gusts, basketboliste Vanesa Jasa, kura pārstāv Spānijas augstākās līgas klubu, volejbolists Kaspars Kronbergs, burātājs Dāvis Mazais, kērlingiste Evelīna Barone un Latvijas U17 izlase 3x3 basketbolā.
Latvijas vīriešu basketbola izlase uzvarēja visās astoņās 2022. gadā aizvadītajās oficiālajās spēlēs un vairākas kārtas pirms cikla beigām pirmoreiz vēsturē kvalificējusies Pasaules kausa finālturnīram, kas šī gada augusta beigās sāksies Filipīnās, Japānā un Indonēzijā. Gadu Lukas Banki trenētā izlase februārī sāka ar nervus kutinošu uzvaru viesos pret Beļģiju (66:65), kam pāris dienu vēlāk pret šiem pašiem pretiniekiem sekoja vien nedaudz drošāks panākums ar 68:63. Uz šo spēli ieradās nepilni septiņi tūkstoši līdzjutēju, bet turpinājumā visās oficiālajās cīņās viņu skaits bija virs desmit tūkstošiem.
Jūnijā vispirms tika aizvadītas divas pārbaudes spēles ar Lietuvu, mūsējiem uzvarot savās mājās, bet pretiniekiem revanšējoties Šauļos, un pēc tam notika divas atlases cīņas, turklāt komandai pievienojās arī Dāvis Bertāns. Vispirms Latvija ar 66:59 mājās apspēlēja spēcīgo Serbiju, bet vēlāk ar 90:63 neko neizšķirošā spēlē viesos sagrāva Slovākiju. Ar īpašu nepacietību tika gaidīti augusta izskaņā notikušie mači, jo tajos solīja palīdzēt arī Kristaps Porziņģis. Un viņš nelika vilties. Pārbaudes spēlē ar 80:69 tika pieveikta Igaunija, bet tad Porziņģa 25 punkti, 14 atlēkušās bumbas un seši bloki palīdzēja atlases cikla uzvarā pret spēcīgo Turciju ar 111:85. Īpaši jāizceļ, ka Arēna Rīga izpārdota bija jau mēnesi pirms šīs spēles. Turpinājumā Latvijas izlase sēdās Ryanair lidmašīnā un devās uz Ņūkāslu, kur vietējo Lielbritānijas izlasi apspēlēja ar 87:80. Gads tika noslēgts ne mazāk pārliecinoši – 80:60 viesos pret Grieķiju un pāris stundu pēc šī panākuma kļuva zināms, ka Latvija dosies uz finālturnīru. Gads noslēdzās ar vēl vienu uzvaru izpārdotā Arēnā Rīga – 79:63 pret Lielbritāniju.
Pekinas olimpiskās spēles Latvijas kamaniņu braucēji sagaidīja ar augstām cerībām, jo veiksmīgi aizvadīja visu sezonu un vēl pēdējās sacensībās pirms olimpiādes tika pie četrām godalgām kontinenta meistarsacīkstēs. Zeltu Eiropas čempionātā izcīnīja kamaniņu stafetes komanda, kuras sastāvā brauca Elīna Ieva Vītola, Kristers Aparjods un Mārtiņš Bots/ Roberts Plūme. Turklāt tas nenotika pretinieku kļūdu dēļ, jo otrajā vietā ierindojās galvenā favorīte Vācija, kas atpalika 0,127 sekundes. Šis mūsējiem bija trešais zelts vēsturē Eiropas čempionātā stafetes disciplīnā. Sekojošajās olimpiskajās spēlēs Latviju stafetē pārstāvēja Elīza Tīruma, Aparjods un Bots/Plūme. Ļoti pārliecinoši uzvarēja Vācijas izlase, tai minimāli zaudēja Austrija, bet Latvijas sportisti varēja priecāties par kāpšanu uz goda pjedestāla trešā pakāpiena. Tīruma savas karjeras pēdējās sacensībās izcīnīja otro olimpisko medaļu, jo pie bronzas stafetē tika arī astoņus gadus pirms tam Sočos. Pagājušajā sezonā Latvija ieņēma otro vietu Pasaules kausa kopvērtējumā stafetes disciplīnā, savukārt šīs sezonas ievadā stafete pagaidām notikusi vienu reizi, Latvijai ar Aparjodu, Vītolu un Botu/Plūmi ierindā izcīnot otro vietu.
Kristaps Porziņģis 2022. gadu iesāka ar septiņu spēļu izlaišanu Covid-19 dēļ, tomēr turpinājumā Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) vienības Dalasas Mavericks rindās astoņos mačos izcēlās vidēji ar 14,9 punktiem un 6,8 atlēkušajām bumbām. Šajā brīdī liepājnieka karjera piedzīvoja kārtējo kraso pavērsienu, un viņš maiņas darījumā, kurā iesaistīts bija arī Dāvis Bertāns, nokļuva Vašingtonas Wizards rindās. Turpinājumā Porziņģis aptuveni mēnesi izlaida kājas traumas dēļ, bet pēc atgriešanās bija spīdošs un līdz sezonas beigām 17 spēlēs pasaules spēcīgākajā līgā atzīmējās ar vidēji 22,1 punktu un 8,8 bumbām zem groziem. Arī šosezon Porziņģa kontā vidēji spēlē ir vairāk nekā 22 punkti un gandrīz deviņas atlēkušās bumbas, un viņš ir ļoti stabila šīs līgas vērtība. Īpaši spilgtu nogriezni Porziņģis aizvadīja novembra izskaņā, kad vispirms ar 41 punktu pārspēja savu personisko rekordu, bet nākamajā cīņā savāca 19 atlēkušās bumbas, kas arī ir jauns viņa karjeras rekords. Tāpat augustā Porziņģis aizvadīja trīs spēles Latvijas izlasē. Divās oficiālajās cīņās viņa rēķinā bija vidēji 25,5 punkti un 14 bumbas.
Tīna Graudiņa un Anastasija Samoilova Pasaules tūres sezonu sāka ar otro vietu Elite 16 turnīrā Meksikas pilsētā Rosarito, tomēr pirmajās divās spēlēs piedzīvoja zaudējumus. Šī bija pirmā reize vēsturē, kad Latvijas sportistes Pasaules tūres sacensībās tika līdz finālam, turklāt, kā Graudiņa atklāj intervijā šajā žurnāla numurā, viņa startējusi slima. Vasara tika sagaidīta ar piekto vietu turnīrā Ostravā, bet sacensībās Jūrmalā nācās samierināties ar devīto pozīciju un tā tika gūta arī pasaules čempionātā. Turnīrā Gštādē viņas iekļuva pusfinālā, bet augustā otro reizi karjerā kļuva par Eiropas čempionēm. Sezonas izskaņā pludmales volejbola zvaigznes jau otro reizi spēlēja Pasaules tūres finālā, gūstot otro vietu sacensībās Parīzē, kas notika leģendārajā Roland Garros stadionā. 2022. gadā Graudiņa un Samoilova kopā ar Anetes Namiķes un Varvaras Brailko duetu izcīnīja trešo vietu CEV Nāciju kausā, savukārt Graudiņa otro reizi kļuva par ASV studentu čempioni, kā arī uzvarēja ASV čempionāta posmā.
Aļona Ostapenko sezonas ievadā uzņēma lielisku formu, februārī uzvarot 12 no 14 spēlēm un triumfējot Dubaijas 1000 punktu turnīrā, kas pasaules tenisa rangā ļāva pietuvoties labāko desmitniekam. Turpinājumā bija gan neveiksmīgāki periodi, gan arī vairāki ļoti sekmīgi – uz zāles seguma viņa vasarā tika līdz finālam 500 punktu turnīrā Īstbornā un sasniedza ceturto kārtu Vimbldonā, bet rudenī spēlēja finālā turnīrā Seulā. Tāpat pārī ar Ludmilu Kičenoku Ostapenko bija lieliska dubultspēlēs, gūstot divus titulus un Francijas atklātajā čempionātā sasniedzot pusfinālu, kas šajā ieskaitē ļāva kvalificēties sezonas noslēguma finālturnīram. Latvijas izlasei Billijas Džīnas Kingas kausā Ostapenko palīdzēja sezonas izskaņā, kad cīņā par noturēšanos Pasaules grupā komanda viesojās Austrijā. Mūsu tenisa līdere uzvarēja abus savus vienspēļu mačus un devās laukumā arī dubultspēlē, tomēr summā Latvija piekāpās ar 2–3.
Futbola klubs RFS pēc 2021. gadā izcīnītā Latvijas čempionu titula ieguva iespēju spēlēt UEFA Čempionu līgas kvalifikācijā, kas pēdējos gados paver vieglāku ceļu līdz Eirokausu grupu turnīram. Atlases pirmajā kārtā Rīgas klubs cīnījās 2:2 ar Somijas vienību Helsinku HJK, bet zaudēja 11 metru sitienu sērijā un tālāk devās uz UEFA Konferences līgu. Tur kvalifikācijas trešajā kārtā RFS pieveica Maltas čempioni Hibernians, bet play-off kārtā dramatiskā cīņā izrāva neizšķirtu divu spēļu summā un 11 metru sitienos pārspēja Linfield vienību no Ziemeļīrijas. Tādējādi RFS kļuva par otro Latvijas komandu vēsturē, kas iekļuvusi Eirokausu grupu turnīrā. Konferences līgas pamatsacensībās rīdzinieki sešos mačos spēja gūt divus neizšķirtus, cīnoties 1:1 ar slaveno Itālijas vienību Florences Fiorentina un 0:0 ar Basaksehir no Turcijas. Latvijas Virslīgā RFS titulu neizdevās aizstāvēt, sezonu noslēdzot trešajā pozīcijā, savukārt Latvijas kausā tika zaudēts finālā.