Pagājis pusgads, kopš esi stājies LOK prezidenta amatā. Kāds bijis šis laiks?
Krāšņiem notikumiem pilns! Parīzes olimpiskās spēles, Rimi Olimpiskā centra sāga, gatavošanās Milānas un Kortīnas olimpiskajām spēlēm. Un vēl, un vēl.
Vai kaut kas tevi ir pārsteidzis?
Mani dzīvē ar kaut ko pārsteigt ir grūti, bet Olimpiskā centra sāga tiešām bija pārsteigums. Mums visiem tiek mācīta finanšu pratība un tas, ka savu budžetu nepieciešams plānot. Tomēr šeit tika pieņemti noteikumi, gada vidū maksu palielinot par 1200%. Tas bija kaut kas patiešām dīvains.
Cīņa, lai nomas maksa nepieaugtu, ilga vairākas nedēļas. Kādi pēc šī maratona ir secinājumi?
Lēmumu pieņēmējiem vajadzētu mazliet iedziļināties savos lēmumos. Man tiešām ir liels pārsteigums, ka kaut kas tāds valdības sēdē varēja iziet cauri, jo ierasti tur nepieciešama virkne atzinumu. Cik zinu, iebildusi bija Latvijas lielo pilsētu asociācija, jau prognozējot šādas sekas, bet, neskatoties uz to, kāds šo lēmumu saskaņoja, principā sagraujot kadastra sistēmu. Jau gada vidū sapratām, ka, balstoties uz kadastra vērtību, nodokļa maksājums palielināsies par 80%, bet tas ir objektīvi, jo zemes vērtību, kādu kadastrs noteicis, apstrīdēt nav iespējams un tā, protams, iet uz augšu, aptuveni atbilstoši reālajai situācijai. Tomēr nevarējām iedomāties, ka kaut kas tiks paņemts no zila gaisa! Tik būtiskā procesā nebija veikta iedziļināšanās, jo Olimpiskais centrs ir tikai viens no objektiem, ko šis jautājums skāra.
Protams, visiem redzamākais bija, ka Latvijas sportisti palika bez medaļām Parīzes olimpiskajās spēlēs. Cik ļoti LOK var veicināt, lai pēc četriem gadiem Losandželosā medaļas būtu?
Sportā galvenais ir miers, pragmatisms un skaidrs redzējums. Šobrīd esam sākuši jauno četrgades posmu un mums jāpieliek visas pūles, lai zinātu, ka sportisti var dzīvot mierīgi un finansējuma jautājumi tiks laikus atrisināti. Ceļošanas izmaksas un dzīve kopumā kļūst arvien dārgāka, turklāt šobrīd nav viegls laiks saistībā ar mecenātismu un sponsoru piesaisti, jo ekonomika atrodas gaidīšanas stadijā. Ar likumdevēja iespējām ziedotājos jāveicina interese atbalstīt sportu. Man prieks, ka jaunajā Sporta likumā ir iestrādāts Sporta fonds, kas būs līdzīgs Kultūrkapitāla fondam kultūras jomā. Cerams, ka jaunajā gadā Sporta fonds uzsāks darbu. Nozīmīga joma ir arī darbs ar federācijām un, domājot par nākotni, darbs ar jauniešiem. Tāpēc Latvijas Olimpiskajā vienībā ir Bronzas sastāvs, kurā tiek atbalstīti perspektīvi jaunie sportisti ar domu par Losandželosu un tālākā skatījumā arī Brisbenu. Tas ir komplekss darbs, kuru sākot jāsaprot, ka labākos rezultātus nesasniegsim pat pēc četriem gadiem, bet tikai astoņiem. Tāpat jāatceras, ka pamatīgi mainījušies noteikumi, olimpiskajām spēlēm var kvalificēties mazāk sportistu, kas konkurenci padara daudz nopietnāku.
Lai tiktu uz šīm prestižajām sacensībām, mums jābūt galvastiesu pārākiem par saviem konkurentiem un, lai to sasniegtu, nepieciešams strādāt visiem kopā – gan Olimpiskajai komitejai, gan sporta veidu federācijām.
Savukārt ziemas spēles Milānā un Kortīnā risināsies jau nedaudz vairāk kā pēc gada. Vai finansiālais nodrošinājums sportistiem gatavošanās periodam ir pietiekams?
Kā jau teicu, man patīk plānot, tāpēc vēlos, lai mums būtu piecgades plāns sporta sacensībām, ko katra gada janvārī pieņem zināšanai un apstiprina Nacionālā sporta padome. Pasākumu rīkošana Latvijā ar lielu dalībnieku skaitu dod ieguvumu ekonomikai un to nepieciešams maksimāli veicināt. Federācijām ir maza finanšu rocība, bet esam atraduši risinājumu kopā ar finanšu institūciju Altum, ka LOK sniegs garantijas fiskāli neitrālu pasākumu uzņemšanai. Skatoties uz Milānu, mēs laikus bijām iesnieguši tāmes par sagatavošanās ciklam nepieciešamajām finansēm. Nav noslēpums, ka bez tādām LOK atbildībā esošām izmaksām kā ceļošana uz olimpiskajām spēlēm, dzīvošana tajās ir arī federācijām nepieciešamais finansējums, kas mērāms apmēram 2,4 miljonu eiro apmērā. Diskusijas notiek, visas ieinteresētās puses saka, ka jautājums jāatrisina maksimāli laicīgi, lai mūsu sportisti zinātu, uz kurām kvalifikācijas sacensībām viņi var aizbraukt. Valstij jāsaprot, cik šis pasākums pasaulē ir nozīmīgs, auditorija olimpiskajām spēlēm ir iespaidīga. Sporta un kultūras cilvēku darbs ir nest Latvijas tēlu pasaulē un šis process arī kaut ko maksā. Parīzē bija vairāk nekā miljardu liela auditorija, nezinu, cik naudas vajadzētu iztērēt Latvijas valstij, lai pasaulē izvietotu reklāmu, kādu mums deva Toma Skujiņa skaistais brauciens, pludmales volejbola meitenes, 3x3 basketbolistu spēles, Ernests Zēbolds. Pievienotā vērtība Latvijas tēlam ir tik ļoti liela, ko citādi iegūt būtu grūti.
Ir jau zināmi pirmie pasākumi, kas saņems LOK finansiālās garantijas?
Šobrīd raugāmies uz 2027. gada Eiropas senioru čempionāta sarīkošanu galda tenisā ar vairāk nekā 3000 dalībniekiem. Tāpat izpildkomitejā esam pieņēmuši lēmumu par palīdzību Latvijas Biatlona federācijai, lai viņu atlēti varētu piedalīties sacensībās ārzemēs. Tur ir skaidri redzams plāns, kā federācija šo naudu atdos.
Beidzot tapis jaunais Sporta likums, tāpat arī Latvijas sporta fonda likuma projekts. Kas mainīsies pēc to pieņemšanas?
Beidzot būs sakārtoti punkti, kuru šos vairāk nekā 20 gadus pietrūcis – ceram ieviest Sporta reģistru, kas saturēs visaptverošas, ticamas ziņas kā par sportistiem, tā sporta notikumiem un infrastruktūru. Tāpat saredzam nepieciešamību un iespēju padarīt skaidrāku sportistu – gan karjeras zenītā esošo, gan sporta veterānu – sociālā nodrošinājuma un garantiju sistēmu. Par terminoloģijas un definīciju sakārtošanu atbilstoši mūsdienu aktualitātēm nemaz papildus neminēšu. Sporta fondā mēs beidzot varēsim ieguldīt naudu no ziedotājiem, kuri vēlas, lai tiek atbalstīti sportisti, pasākumi utt. Nākotnē uz Sporta fondu vajadzētu novirzīt atsevišķu nodokļu vai nodevu atskaitījumus, šādi palielinot finansējumu sportam. Arī rīkojot ļoti liela izmēra pasākumus, kāds, piemēram, būs šogad gaidāmais Eiropas basketbola čempionāts, daļai no peļņas par biļešu pārdošanu būtu jānonāk Sporta fondā un tā jānovirza sporta attīstībai Latvijā. Šobrīd prognozes grūti izteikt, bet, ja mēs sākotnēji spētu tur atrast līdz diviem miljoniem eiro, tas būtu ļoti svētīgi. Pie tā ir jāstrādā.
2024. gadam sportā punkts tiks likts 15. janvārī ar krāšņu Trīs zvaigžņu balvas ceremoniju. Labāko noteikšana starp dažādu sporta veidu atlētiem allaž raisa strīdus, bet kāpēc ir svarīgi tos tomēr īpaši izcelt?
Sports visupirms ir konkurence un cīņa par goda pjedestāla augstāko pakāpienu un tāpat ir arī šeit. Sportistus, trenerus, apkalpojošo personālu nepieciešams celt godā, viņi to ir pelnījuši, tāpēc tādai balvai viennozīmīgi jābūt. 2024. gada labāko atlētu godināšana būs ļoti skaists un krāšņs notikums, kas sniegs pozitīvas emocijas. Tieši pozitīvās emocijas ir tas, ko sports rada, – gan sportistiem, gan ikvienam līdzjutējam.