Jau gadiem ilgi cilvēce meklē brīnumrisinājumu veselības uzlabošanai. Diētas, tabletes, metodes, paņēmieni, protokoli – katru gadu parādās jauna dzīvesstila vēsma, ko steidz popularizēt aktieri, sabiedrības krējums un sportisti. Šoreiz mūsu redzeslokā nonācis kaut kas pavisam interesants: bads. Kurš gan būtu domājis, ka cilvēcei, kas pārtikas trūkuma dēļ apdraudēta bijusi ne reizi vien, badoties kļūs stilīgi. Metodi sauc intermittent fasting un latviski tā tiek tulkota dažādi: pārtrauktā badošanās, pārtrauktā gavēšana, periodisks gavēnis, taču visbiežāk to pazīsiet pēc anglicisma fāstings. Lai arī kā tā netiktu saukta, princips metodei ir šāds – ikvienam no mums vajadzētu badoties noteiktu stundu daudzumu diennaktī. Tas palīdzēs samazināt svaru, uzlabot miegu un pasargāt no dažādām saslimšanām. Lai arī precīzu datu nav, novērojams, ka visvairāk pārtrauktu gavēšanu praktizē 30–40 gadu vecu cilvēku auditorija. Metode ir labi komercializēta – iespējams iegādāties mobilās lietotnes un grāmatas, kas palīdzēs turēt roku uz pulsa un kontrolēt savas badošanās stundas. Lai arī parasti šādus diētiskos brīnumus vairāk praktizē sievietes, pārtrauktā gavēšana negaidīti populāra kļuvusi arī vīriešu vidū: daiļās dāmas vēlas samazināt svaru, bet vīrieši tiecas uz ilgmūžību un ar minimālu piepūli cenšas pasargāt sevi no saslimšanas. Arī sportisti mēģina pielāgot šo metodi savai ikdienai, cerot uz nebijušu enerģijas līmeni un lieliskiem rezultātiem. Vai viņiem tas izdosies? Apskatīsim, ko saka pētījumi.
Kas tas ir un kā darbojas?
Pārtrauktā gavēšana atļauj pārtiku uzņemt tikai stingri noteiktos laikos, atstājot palielu pauzi badošanās procesam. Cilvēki, kas ievēro šo metodi, bieži vien savus neēšanas periodus apzīmē ar cipariem. 16:8, 5:2 – izklausās gandrīz vai pēc Bībeles pantiem! Kas tas ir? Badošanās svētajā grāmatā nozīmē laiku, kas atvēlēts maltītēm. Populārākā pieeja ir 16:8 – astoņas stundas cilvēks ēd visu, ko vēlas, savukārt nākamās sešpadsmit stundas, ieskatot miegu, badojas. Kā tas iekļaujas vidējā latvieša dienas režīmā? Piemēram, ja ceļamies 8.00, pirmo maltīti atliekam līdz 12.00. No 12.00 līdz 20.00 ēdam visu, ko sirds kāro. Pēdējā maltīte ir astoņos vakarā, un atkal, lai arī cikos esam pamodušies, neēdam agrāk par divpadsmitiem. Tā mēs diennaktī savācam 16 stundu gavēņa. Badošanās posmā atļauti tikai bezkaloriju dzērieni – tīrs ūdens, melna kafija un tēja bez piedevām.
Metode ir diezgan elastīga. Ja kādam agri no rīta vai vēlu vakarā ir treniņi, pēc kuriem izlaist ēdienreizi būtu noziegums pret savu sportisko sniegumu, iespējams mainīt laikus, kad tiek uzņemta pirmā un pēdējā maltīte. Piemēram, ja atteikties no brokastīm ir neiespējamā misija, tas nemaz nav jādara – var pielāgot gavēņa laiku tā, ka izlaistas tiek vakariņas. Var arī pagūt paspēt ieturēt visas trīs ēdienreizes – nelielām porcijām. Taču 16:8 nav vienīgā pārtrauktās gavēšanas iespēja – dažādi plāni un aplikācijas mēdz piedāvāt savas versijas. Dažreiz badoties aicina nevis sešpadsmit stundu, bet vienu vai vairākas dienas pēc kārtas, proti, dažas dienas var ēst, ko vēlas, bet dažas – ēst ļoti maz vai neēst vispār. Šādi darbojas tā saucamā 5:2 metode – piecas dienas ēdam, divas uzņemam ne vairāk kā 500 kilokaloriju dienā.
Pārtrauktās gavēšanas solījumi…
Liekā svara normalizēšana, insulīna vielmaiņas uzlabošana, iekaisuma procesu samazināšana, sirds veselības uzturēšana, onkoloģisko slimību profilakse, šūnu, tostarp nervu atjaunošanās un pat jaunības pagarināšana – to visu mums sola rakstiņi, kuru autori labākajā gadījumā ir žurnālisti iesācēji.
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze augusta numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!