Tomēr lielāko vērību spēlēs ieguva krievu daiļslidotājas Kamilas Valijevas skandāls. Atgādināšu lietas būtību. Krievijas čempionāta laikā 25. decembrī sieviešu daiļslidošanas šī brīža spožākajai zvaigznei tika veikta dopinga pārbaude, kas vēlāk izrādījās pozitīva – viņas organismā atrada aizliegto preparātu trimetazidīnu. Oficiāli tas nāca gaismā vien olimpisko spēļu laikā 8. februārī, kad Valijeva ar Krievijas Olimpiskās komitejas izlasi jau bija izcīnījusi zeltu komandu sacensībās. Krievijas Antidopinga aģentūra (RUSADA) aizliedza sportistei turpināt startēt, taču jau nākamajā dienā tās pašas aģentūras disciplinārā komiteja liegumu atcēla. Šo lēmumu pārsūdzēja jau uzreiz trīs organizācijas – Starptautiskā olimpiskā komiteja (SOK), Starptautiskā slidošanas savienība (ISU) un Starptautiskā antidopinga aģentūra (WADA). Lieta tika izskatīta Sporta arbitrāžas tiesā (CAS), kas sūdzību noraidīja un atļāva Valijevai Pekinā piedalīties arī individuālajās sacensībās. CAS argumenti bija šādi:
1) Valijeva vēl ir nepilngadīga (15 gadu), līdz ar to īpaši aizsargājama persona; 2) aizsargājamām personām nav paredzēts pagaidu aizliegums; 3) Valijevai jau Pekinā bija veikta negatīva dopinga pārbaude; 4) Valijeva ir galvenā favorīte, un, aizliedzot viņai startēt, tiktu nodarīts nesamērīgs kaitējums; 5) ņemot vērā, ka par pozitīvu dopinga testu kļuva zināms tikai 8. februārī, viņai ir pārāk maz laika sagatavoties apelācijai. Turklāt testa pārbaudīšanas laiks bija ieildzis (ne viņas vainas dēļ) no ierastajām trim nedēļām līdz sešām.
Tā visa rezultātā Kamila Valijeva, par spīti SOK, ISU, WADA, kā arī daiļslidotāju un speciālistu iebildēm, devās uz startu. Rezultāts ir zināms. Pēc īsās programmas krieviete bija līdere, taču izvēles slidojumā divreiz krita, vēl trīs lēcienus gandrīz norāva un palika vien ceturtajā vietā kopvērtējumā (tātad bez medaļas), krokodila asarām līstot, ko cilvēcīgi varēja arī saprast. Skumji.
Tātad viss it kā likumīgi. Tomēr es pret to iebilstu! Pirmkārt, Krieviju, valsti, kuru Valijeva pārstāv, nevar vērtēt kā citas, jo tā jau vairākkārt nonākusi dopinga lietošanas lielvalsts statusā. Tās pārkāpumi jāvērtē daudz stingrāk. Otrkārt, nevaru piekrist aizsargājamas personas argumentam. Jā, viņai ir 15 gadu, bet viņa piedalījās lielākajās sacensībās pieaugušajiem – olimpiskajās spēlēs. Tas nozīmē, ka viņa ir pietiekoši pieaugusi, lai spētu atbildēt par savu rīcību. Cita lieta, ja mēs runātu par jauniešu sacensībām, kur visi dalībnieki būtu pakļauti šim statusam. Tagad sanāca diskriminācija pēc vecuma principa – ja pilngadīga daiļslidotāja būtu bijusi šādā situācijā, viņa uzreiz tiktu atstādināta, bet, ja esi piecpadsmitgadīga, tad ne. Uzskatu, ka šajā gadījumā CAS nepareizi interpretēja tiesību normas, piemērojot tās situācijā, kurā nevajadzēja piemērot. Treškārt, jebkura normāla valsts šajā situācijā savu dopinga lietošanā pieķerto sportistu uzreiz atstādinātu, nemaz netiekot līdz Sporta arbitrāžas tiesai. Taču RUSADA rīkojās otrādi un bīdīja Valijevu uz priekšu. Tas nozīmē, ka augstāki nacionāli ētiskie standarti ir netikums. Tā tam nebūtu jābūt! Ceturtkārt, nevar piekrist CAS secinājumam – ja sportists pretendē uz augstu vietu vai zelta medaļu, dopinga lietošana ir vairāk attaisnojama nekā citiem. Neaizmirsīsim arī, ka pēc CAS argumentācijas vēlāk veikta negatīva dopinga prove atceļot pozitīvo.
RUSADA un CAS kopsadarbībā panāktā Valijevas pielaišana startam izraisīja citu daiļslidotāju, sporta žurnālistu, amatpersonu dusmas. Līdz ar to 15 gadu vecā Valijeva saskārās ar milzīgu emocionālu spriedzi un pēc sacensībām sabruka uz līdzenas vietas. To pavairoja arī krievu treneres Eteri Tutberidzes citas audzēknes olimpiskās sudraba medaļas ieguvējas Aleksandras Trusovas histērija, kad viņa kliedza, ka nekad vairs neslidos un ienīst daiļslidošanu – visiem tiekot zelts, bet viņa, kura izvēles programmā veica piecus četrkāršos lēcienus, paliek bez tā. Bija redzams, ka gados jaunās Krievijas daiļslidotājas nezina, kā izkļūt no situācijas, kad tā nav labvēlīga. Tas olimpiskajās spēlēs kontrastēja ar citu šādā situācijā nonākušu sportistu uzvedību. Viss redzētais raisīja plašas SOK prezidenta Tomasa Baha pārdomas. Preses konferencē viņš uzsvēra divas lietas – vai nevajadzētu sportistu vecuma cenzu paaugstināt līdz 16, 17 gadiem, kā arī vērsa uzmanību uz slavenās treneres Tutberidzes attieksmi pēc Valijevas neveiksmīgā starta. Tā vietā, lai nomierinātu, samīļotu, trenere metās virsū ar pārmetumiem, kas SOK prezidentu esot nepatīkami pārsteidzis.
Par Tutberidzes daiļslidotāju skarbo ikdienu ir runāts samērā daudz un var droši apgalvot, kā tā, kā darbojas daiļslidošanas skola klubā "Sambo 70", var notikt tikai nedemokrātiskā valstī. Citur vecāki nepieļautu šādu attieksmi pret meitenēm, toties Krievijā viņi ir gatavi maksāt, lai bērns, iespējams, kļūtu par zvaigzni. Mērķis attaisno līdzekļus, bet rietumu pasaulē par šīm metodēm ātri vien ieinteresētos bērnu tiesību aizsardzības iestādes.
Atzīšos, es nebiju sajūsmā, kad pirms dažiem gadiem parādījās jauno krievu meiteņu daiļslidotāju fenomens. Ko tur redzēju? Mazas meitenītes, kuras vēl nav sasniegušas fizisko briedumu, lec četrkāršos lēcienus. No vienas puses – fantastika! No otras – viņas to dara, lielā mērā pateicoties savas fiziskās un psiholoģiskās attīstības stāvoklim. Proti, viņas acīmredzami ir aizkavējušās sievišķīgajā attīstībā. Uz 30–40 kilogramu vieglo krievu daiļslidotāju fona pat Japānas sportistes izskatās kā svarcēlājas. Kā izsakās mana kolēģe, krievu daiļslidotājām vēl nav izauguši divi smaguma centri. Tad viss mainās, un tikko minēto daiļslidotāju sportiskais mūžs noslēdzas. Tomēr līdz tam viņām bijis jāiziet cauri nopietniem fiziskiem pārbaudījumiem un mēs varam tikai nojaust, ko šāda forsēšana nodara jauno meiteņu veselībai. Vai tas ir divus trīs gadus ilgas spožas karjeras vērts? Tas, ka viņas nav nobriedušas, redzamas arī šo krievu meiteņu uzvedībā. Viņas slido patiešām labi, taču, kolīdz tiek noliktas pie mikrofona, bērnišķīgums kļūst acīm redzams. Valstīs, kur sports ir politika, nākamos sportistus mērķtiecīgi gatavo, lai vairotu valsts slavu, metodes neizvēloties. Der jebkura. Tās ir divas dažādas pasaules, kas būtiski atšķiras, bet sacenšas uz viena ledus, vienās sacensībās.
Vai CAS tagad jūtas apmierināta? Meitene izvazāta pa medijiem ne tajā labākajā gaismā un piedzīvojusi fiasko uz ledus. Kas no tā ieguva? Valijeva? CAS? Vai ieguvēju vispār bija? Turklāt vēl Valijevas versija, ka dopings radies, viņai iedzerot sava vectēva sirds medikamentus. Smieties vai raudāt? Sportistes iespējas atgriezties sportā neizskatās visai labi... Bet kurš pie tā vainīgs? Sports Krievijā ir politikas turpinājums. Nav svarīgi, cik opozicionāru sēž cietumos, cik agresīva ir Krievija ārpolitika, kāds ir demokrātijas līmenis, galvenais, cik izcilas ir daiļslidotājas.