Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Netaisnība marihuānas un kokaīna jautājumos

Ar 1. janvāri spēkā stājies 2021. gada Pasaules Antidopinga kodekss, kurā pēc ilgām diskusijām ieviests ļaunprātīgi lietotu vielu regulējums, padarot stingrāku regulējumu pret tādām narkotiskām vielām kā marihuāna un kokaīns. Šim grozījumam ir ļoti būtiska nozīme, parādot domāšanas maiņu un izceļot sportistu veselību kā primāro vērtību.

Tūlīt jau būs apritējis gads kopš Latvija sadzīvo ar Covid-19 izplatību un saistībā ar to noteiktajiem ierobežojumiem. Nav noslēpums, ka Covid-19 ir ietekmējis arī Latvijas Antidopinga biroja darbu. Jau no sākta gala Latvijas Antidopinga biroja prioritāte ir bijusi sportistu, kā arī Latvijas Antidopinga biroja darbinieku veselība, tāpēc Latvijas Antidopinga birojs laicīgi reaģēja un ieviesa zināmus piesardzības pasākumus saistībā ar dopinga kontroļu veikšanu. Lai arī ar pirmo epidēmijas vilni Latvija sekmīgi tika galā, ir redzams, ka, pēc nelielas atelpas, ar epidēmijas otro vilni Latvijā tik veiksmīgi nesokas, bet neskatoties uz to, gan Latvijā, gan pasaulē tiek rasti risinājumi, lai nodrošinātu dažādu sacensību rīkošanu, kas paver arī iespējas mums veikt dopinga kontroles sacensību laikā.

Tomēr pagāja laiks līdz sporta notikumu organizatori pielāgojās vēl nepieredzētiem ierobežojumiem gan ceļošanas, gan pulcēšanās jomā. Atceļot daudzus sporta pasākumus, arī mūsu darba apjoms ievērojami kritās. No plānotā kontroļu skaita tika veikti tikai 65%. Tiesa gan jāatzīst, ka krietni samazinātais sporta notikumu skaits nemaz nepieļāva veiksmīgāku plāna izpildi. Tas liek rūpīgāk plānot šī gada sacensību kontroļu plānu. Dopinga kontroļu skaits pie sportistiem mājās būtiski netika ietekmēts. Šo kontroles plāna izpildes dinamiku varēja visai sekmīgi prognozēt, vērojot epidemioloģisko situāciju valstī.

Lai nepieļautu, ka biroja plāna izpilde varētu tikt ietekmēta iekšēju iemeslu dēļ, ir izveidots dopinga kontrolieru Covid-19 testēšanas protokols. Tas paredz gan regulāru iknedēļas testu veikšanu, gan papildus Covid-19 testu veikšanu pirms sacensību kontrolēm vai iekļūšanas tā sauktajos "burbuļos". Tādā veidā mūsu darbības plānu var ietekmēt tikai ārpuskārtas sacensību atcelšana nedrošu epidemioloģisko faktoru ietekmē. Kontrolēs tiek izmantoti virsmu dezinfektori, respiratori, aizsargbrilles, cimdi, kā arī citi individuālie aizsarglīdzekļi. Tas ļoti labi saskan ar Pasaules Antidopinga Aģentūras izvirzīto prioritāti – veselību. Mūsu uzdevums ir ne tikai sargāt sporta patieso garu, bet arī rūpēties par sportistu veselību. Tādēļ birojs kā visaugstāko prioritāti šajā laikā ir noteicis darbinieku un sportistu veselības drošību.

Tā vien šķiet, ka daži no ieviestajiem piesardzības pasākumiem saglabāsies arī pēc pandēmijas uzveikšanas. Var teikt, ka virsmu papildus dezinfekcija visiem ir iepatikusies un droši vien tā saglabās savu vietu dopinga kontroles procesā. Taču halātu vilkšana ir samērā neērta, tādēļ ne visai iecienīta. Lielākoties pandēmija ietekmē sporta pasākumu organizēšanu un, ļoti iespējams, ka tieši sporta pasākumu norise nu būs mainījusies uz visiem laikiem. Biroja darbība no tā stipri nemainīsies, jo mēs veicam dopinga kontroles, kas ir stingri atrunāts process, kura laikā ir jādokumentē jebkuras atkāpes no standartā noteiktā. Varētu pat teikt, ka pandēmijas ietekmē birojam ir izveidojusies ciešāka sadarbība ar sporta pasākumu organizatoriem, sporta veidu federācijām.

Ļaunprātīgi lietotas vielas

Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA) ir izstrādājusi grozījumus Pasaules Antidopinga kodeksā, kuri stājās spēkā 2021.gada 1.janvārī. Pasaules Antidopinga kodeksā veiktos grozījumus ir iespaidojuši vairāki skaļāki un varbūt ne tik skaļi notikumi pasaulē, kā, piemēram, Krievijas skandāls. Starp Kodeksā ietvertajiem grozījumiem ir arī tādi, kuru ceļš līdz to apstiprināšanai ir sācies pirms zināma laika. Par šādiem grozījumiem var uzskatīt ļaunprātīgi lietotu vielu (substances of abuse) regulējuma ietveršanu Kodeksā, kas šobrīd jau ir spēkā. Iespējams, lielai daļai sabiedrības tas ir kas jauns un nedzirdēts, un, iespējams, par šādu regulējumu tiek uzzināts, lasot šo rakstu, tomēr ļaunprātīgi lietotu vielu regulējuma aizsākumi jau ir konstatējami, izstrādājot 2009.gada kodeksu. Daļa ieinteresēto personu norādīja, ka pārlieku daudz līdzekļi tiek ieguldīti antidopinga noteikumu pārkāpumu lietās saistībā ar marihuānas un tās aktīvās vielas tetrahidrokanabinols (THC) konstatēšanu sportistu paraugos. Lai arī daļa kodeksa parakstītāju norādīja, ka šos finanšu līdzekļus, kā ari laiku būtu lietderīgāk izmantot citiem mērķiem, kā piemēram, izmeklēšanas darbību veikšanai, citu antidopinga noteikumu pārkāpumu izmeklēšanai, kas saistīti ar būtisku vienlīdzīgas konkurences apstākļu pārkāpšanu, izglītības pasākumu veikšanu u.c., tomēr vairākums ieinteresēto personu neatbalstīja marihuānas izslēgšanu no aizliegto vielu saraksta, līdz ar to no 2009.gada aizliegto vielu un metožu saraksta marihuāna netika izslēgta.

Izstrādājot 2015.gada kodeksu, ieinteresētās personas joprojām uzturēja viedokli, ka marihuāna ir izslēdzama no aizliegto vielu un metožu saraksta. Ieinteresētās personas norādīja, ka marihuāna parasti tiek lietota ārpus sacensību laika un sacensību laikā ir konstatējama ļoti nelielos daudzumos. Pēc garām diskusijām Pasaules Antidopinga aģentūra tomēr neapstiprināja marihuānas izslēgšanu no aizliegto vielu un metožu saraksta, jo uzskatīja, ka tas varētu dot nepareizu signālu jaunākās paaudzes sportistiem, ka marihuāna neizraisa nekādu kaitējumu. Līdz ar to, tika panākts kompromiss un 2013.gada 11.maijā tika pieņemts jauns tehniskais dokuments “Izšķiršanas robežas apstiprinātā sliekšņa vielu daudzuma noteikšanai” (TD2013DL) (izdarot grozījumus tehniskajā dokumentā TD2012DL), kurā marihuānas sliekšnlielums tika palielināts no 15ng/ml uz 150ng/ml. Ar šiem grozījumiem tika panākts, ka marihuānas konstatēšana paraugā tika uzskatīta par antidopinga noteikumu pārkāpumu tikai tādā gadījumā, ja dopinga kontrole tika veikta sacensību laikā un marihuānas aktīvā viela tetrahidrokanabinols (THC) pārsniedza 150ng/ml, kas ir daudz vairāk nekā iepriekš noteiktie 15ng/ml.

Šajā pašā laikā Kodeksa grozījumu projektā parādās pirmais ļaunprātīgi lietoto vielu regulējuma projekts. Tas izraisīja būtiskas diskusijas starp Pasaules Antidopinga aģentūru un ieinteresētajām personām. Jau tajā laikā ieinteresētās personas turpināja norādīt, ka tiek ieguldīti nesamērīgi lieli līdzekļi, lai izskatītu lietas gadījumos, kad ir konstatēta sociālo narkotiku klātbūtne sportistu paraugos. Varētu teikt, ka Pasaules Antidopinga aģentūra izturējās ļoti piesardzīgi pret šāda regulējuma ietveršanu kodeksā, jo šāds piedāvājums nāca no ieinteresētajām personām un iespējams saskatīja ieinteresēto personu personīgo interešu aspektus šāda regulējuma ietveršanai kodeksā. Galu galā tika konstatēts, ka par ļaunprātīgi lietotu vielu regulējumu Pasaules Antidopinga aģentūrai ir vairāk jautājumu nekā atbilžu, tāpēc ļaunprātīgi lietotu vielu regulējums tika izslēgts no kodeksa grozījumu projekta un 2015.gada kodekss tika pieņemts bez ļaunprātīgi lietotu vielu regulējuma.

2015.gada kodeksa pārskatīšanas procesā, kas tika uzsākts 2017.gada 12.decembrī, Pasaules Antidopinga aģentūra saņēma papildus informāciju un pierādījumus no ieinteresētajām personām, kas norādīja uz joprojām pastāvošu būtisku problemātiku kodeksā, kas saistīta ar “ielu narkotikām”. Ieinteresētās personas norādīja, ka šo narkotiku lietošana ir uzskatāma par sabiedrības problēmu kopumā, kas nav saistīta ar sporta rezultātu uzlabošanu. Jautājumā par kokaīnu Kodeksa parakstītāji norādīja, ka aizliegto vielu sarakstā iekļautās narkotikas, kuru lietošana ir sabiedrības problēma, kodekss aizliedz lietot tikai sacensību laikā, bet stimulantus, kā piemēram, kokaīnu ir aizliegts lietot gan sacensību laikā, gan ārpus sacensību laika, lai gan kokaīna pozitīva ietekme uz rezultātu ir iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir lietots sacensību laikā. Bieži vien, konstatējot kokaīnu paraugā, kas nodots sacensību laikā, norāda uz tā lietošanu ārpus sacensību laika sociālā kontekstā bez ietekmes uz sportu. Ieinteresētās personas arī norādīja, ka gadījumos, kad sportistam ir problēmas ar narkotiskajām vielām, nevis problēma ar sportisko rezultātu uzlabošanu, kas ietekmētu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kodeksa parakstītājiem kā prioritāte būtu jāliek sportistu veselība. Tāpat tika uzturēts viedoklis, ka ievērojami resursi tiek tērēti, lai izšķirtu strīdus un noteiktu piemērotāko soda sankciju lietās, kas saistītas ar ļaunprātīgi lietotām vielām, lai gan šos līdzekļus varētu lietderīgāk izmantot izmeklēšanas darbību veikšanai vai antidopinga noteikumu pārkāpumiem, kas tiešām ietekmē vienlīdzīgas konkurences apstākļus.

Kā papildus arguments par nepieciešamību veikt izmaiņas antidopinga sistēmā un pašā kodeksā kalpoja Šveices Sporta arbitrāžas tiesas lēmums Nr. 2018/A/5546 Hosē Paulo Gvarero pret Starptautisko Futbola asociāciju federāciju (FIFA). 33 gadus vecais Peru valsts futbola izlases kapteinis Hose Paulo Gvarero, kurš profesionāli spēlēja Brazīlijas klubā Clube de Regatas do Flamengo, 2017.gada 5.oktobrī Peru valstsvienība spēlēja kvalifikācijas spēli pret Argentīnas valstsvienību, lai kvalificētos FIFA pasaules kausam Krievijā 2018.gadā. Pēc spēles Hosē tika aicināts uz dopinga kontroli. Laboratorijas rezultāti norādīja, ka sportista organismā ir konstatējams kokaīna metabolīts benzoilekgonīns un FIFA piešķīra Hosē diskvalifikāciju uz vienu gadu. 2017.gada 12.decembrī Hosē iesniedza sūdzību FIFA pārsūdzības komitejā, kura samazināja Hosē piešķirto sodu līdz 6 mēnešu diskvalifikācijai. Lieta tika pārsūdzēta Šveices Sporta arbitrāžas tiesā. Hosē norādīja, ka kokaīns viņa organismā ir konstatēts, jo divas dienas pirms spēles pret Argentīnu Swiss viesnīcā Limā viņš apmeklētāju vestibilā izdzēris tēju, kura satur kokas lapas. Hosē uzskatīja, ka apmeklētāju telpā tiek pasniegts tikai tāds ēdiens un dzērieni, kuri ir atbilstoši striktiem komandas pārtikas un dzērienu protokoliem. Šveices Sporta arbitrāžas tiesa konstatēja, ka ir vairāki iespējamie varianti kā aizliegtā viela ir nonākusi Hosē organismā. Kā tādi tika minēti apzināta kokaīna lietošana, tējas dzeršana Peru komandas privātajā ēdamistabā, tējas dzeršana apmeklētāju vestibilā tajā pašā viesnīcā, kā arī tējas dzeršana no rīta pirms spēles Buenosairesā. Šveices Sporta arbitrāžas tiesa norādīja, ka sportists ir pietiekamā līmenī pierādījis, ka aizliegtā viela sportista organismā ir nonākusi no tējas dzeršanas Swiss viesnīcas apmeklētāju vestibilā un Šveices Sporta arbitrāžas tiesa ir apmierināta ar sniegto pierādījumu līmeni. Ekspertu slēdzienā tika norādīts, ka aizliegtās vielas koncentrācija, kas tika konstatēta Hosē paraugā, ir atbilstoša situācijai, ka Peru izlases kapteinis ir dzēris kokas lapu tēju divas dienas pirms spēles vai arī lietojis kokaīnu četras līdz septiņas dienas pirms dopinga kontroles, taču futbolista mata analīžu rezultāti izslēdza faktu, ka Hosē varētu būt regulārs kokaīna lietotājs.

Šveices Sporta arbitrāžas tiesa lēmumā norādīja: ja arī tiek izslēgta iespējamība, ka Hosē ir lietojis kokaīnu četras līdz septiņas dienas pirms spēles, tas nenozīmē, ka ar to tiek apstiprināts, ka aizliegtā viela Hosē ķermenī ir nonākusi tieši pēc kokas lapu tējas dzeršanas Swiss viesnīcas apmeklētāju vestibilā. Šveices Sporta arbitrāžas tiesa arī konstatēja, ka kokas lapu tēja un tās lietošana ir daļa no Peru kultūras, kam ir zināma nozīme šajā lietā. Lai noteiktu piespriežamo sodu, Šveices Sporta arbitrāžas tiesa norādīja, ka ir konstatējusi, ka futbolista vaina nav būtiska un, lai noteiktu korektu diskvalifikācijas termiņu, ir nepieciešams vadīties pēc 2013/A/3327 lietā noteiktajām vadlīnijām, lai noteiktu atbilstošu soda sankciju. Šveices Sporta arbitrāžas tiesa atzina, ka ir saskatāma drīzāk zema sportista vaina nekā mērena, līdz ar to diskvalifikācijas periods tika noteikts uz 14 mēnešiem. Izvērtējot piešķirtā soda proporcionalitāti, Šveices Sporta arbitrāžas tiesa norādīja, ka gadījumos, kad sportistiem ir konstatējama nebūtiska vaina (no significant fault or negligence) ir nepieciešams ievērot proporcionalitāti un lemt, kāds sods starp viena gada diskvalifikāciju un divu gadu diskvalifikāciju ir piemērojams konkrētajā lietā. Šveices Sporta arbitrāžas tiesa norādīja: ja diskvalifikācijas termiņš tiktu samazināts zem viena gada, tiktu zaudēta jēga Kodeksā noteiktajai minimālajai soda sankcijai, kas ir viena gada diskvalifikācija, un Šveices Sporta arbitrāžas tiesa nedrīkst izjust vilinājumu pārkāpt kodeksa robežas tikai tāpēc, ka kodeksa noteikumi konkrētajā lietās ir pārlieku strikti. Tiesiskā noteiktība ir svarīgs princips un tā pārkāpšana būtu destruktīva un ierautu nebeidzamās debatēs par to, kuri gadījumi vēl pieļauj iespēju pārkāpt kodeksā noteiktās sankciju piešķiršanas robežas. Pati Šveices Sporta arbitrāžas tiesa ir norādījusi - ja ir konstatējams, ka ir nepieciešamas izmaiņas regulējumā, tad tās ir jāveic likumdevējam, nevis lēmējinstitūcijai.

Šis Šveices Sporta arbitrāžas tiesas lēmums praktiski norādīja, ka pēc lietas faktiem sportistam būtu iespējams piemērot zemāku sodu par antidopinga noteikumu pārkāpumu, tomēr kodeksa regulējums to nav paredzējis, jo pieņemot kodeksu tiek izvērtēta proporcionalitāte un ir atzīts, ka kodeksā noteiktais regulējums ir proporcionāls. Tāpat ir secināms, ka Šveices Sporta arbitrāžas tiesa norāda uz nepieciešamību Pasaules Antidopinga aģentūrai veikt grozījumus kodeksā, atzīstot, ka Šveices Sporta arbitrāžas tiesai nav tiesības to darīt.

Ne tikai ieinteresētās personas, bet arī sportisti sāka aktīvi iesaistīties un norādīt, ka lietās, kas saistītas ar vielu lietošanu, kas ir sabiedrības problēma un nav lietotas, lai uzlabotu sportiskos rezultātus, piešķirtie sodi nav taisnīgi un atbilstoši izdarītajam antidopinga noteikumu pārkāpumam. Pasaules Antidopinga aģentūra ir norādījusi, ka brīdī, kad ieinteresētās puses ir izrādījušas bažas par esošo regulējumu un nepieciešamību noteikt ļaunprātīgi lietotas vielas, bija nepieciešams saņemto informāciju būtiski izvērtēt un saskatīt visus plusus un mīnusus šāda regulējuma ietveršanai. Savukārt brīdī, kad sportisti sāka aktīvi norādīt uz sistēmas netaisnīgumu šajā jautājumā, Pasaules Antidopinga aģentūra saprata, ka ir nepieciešams situāciju risināt.

Šveices Sporta arbitrāžas tiesas vēsturē ir bijušas vairākas lietas, kurās ir pierādījies, ka kokaīns ir uzņemts ārpus sacensību laika bez vēlmes uzlabot savus sportiskos rezultātus, ko, balstoties uz sportistu sniegto informāciju, atzīst ne vien Šveices Sporta arbitrāžas tiesa, bet arī eksperti.

Šveices Sporta arbitrāžas tiesas lēmums Nr.2009/A/1926 Starptautiskā Tenisa federācija pret Rišāru Gaskē (Richard Gasquet). Sportists pēc ierašanās sacensību norises vietā konstatēja veselības problēmas plecā, un pēc ārstu ieteikuma pieņēma lēmumu sacensībās nestartēt, bet par atteikšanos no spēlēšanas izlēma paziņot spēles dienā. Tā kā sportistam bija brīva diena, viņš kopā ar citām personām devās "nakts izklaidēs". Nakts tika pavadīta kopā ar vairākām citām personām, tai skaitā treneriem un grupiņu meiteņu. Ar vienu no meitenēm sportists satuvinājās un vakara gaitā vairākkārtīgi skūpstījās. Nākamajā rītā sportists ieradās sacensību norises vietā, aizpildīja izstāšanās formu, norādot, ka iemesls ir pleca ievainojums. Tajā pašā dienā ap plkst.14:20 sportists tika aicināts uz dopinga kontroli. Laboratorijas rezultāti norādīja, ka sportista paraugā ir konstatēts kokaīna metabolīts benzoilekgonīns, kā arī neliels daudzums kokaīna, kas vēl nebija metabolizējies. Sportists pieprasīja parauga B daļas atvēršanu, kas apstiprināja parauga A daļas rezultātus. Sportists un viņa menedžeris sazinājās ar sievieti, ar kuru pavadīja nakti pirms sacensībām, un viņa norādīja, ka vakara gaitā tika lietots kokaīns un tas tika piedāvāts arī viņai, bet viņa no tā ir atteikusies. Vēlāk sieviete intervijā Francijas medijiem gan norādīja, ka pirms kāda laika ir lietojusi kokaīnu un piekrita veikt matu testu. Šis tests norādīja, ka sieviete no 2008.gada septembra līdz 2009.gada aprīlim lietojusi zināmu daudzumu kokaīna, kas atbilst regulāriem kokaīna lietotājiem. Starptautiskā Tenisa federācija sportistam piešķīra divu gadu diskvalifikāciju sākot no 2009.gada 1.maija. Lēmums tika pārsūdzēts Šveices Sporta arbitrāžas tiesā, kura atzina, ka sportists ir pierādījis iespējamību, ka kokaīna nonākšana sportista ķermenī ir drīzāk saistīta ar pieskaršanos kādai personai uz kuras bija kokaīns vai kokaīna iegūšanu pēc skūpsta. Šveices Sporta arbitrāžas tiesa norādīja, ka ir konstatējusi, ka sieviete ar kuru sportists skūpstījās dienu pirms sacensībām, Francijas medijiem ir sniegusi interviju, kurā norāda, ka ar sportistu ir tikai īslaicīgi skūpstījusies un ne uz lūpām.

Šveices Sporta arbitrāžas tiesa uzskata, ka sievietes sniegtie argumenti nav ticami, jo viņa arī norādīja, ka ikdienā kokaīnu nelieto, tomēr viņas matu parauga rezultāti norādīja, ka tas neatbilst patiesībai, līdz ar to tika konstatēts, ka varbūtības līmenī, visticamāk, šī sieviete ir lietojusi kokaīnu arī naktī, kad atradās kopā ar sportistu un šī varbūtība apmierina Šveices Sporta arbitrāžas tiesu. Tiesa arī atzina, ka nav nekādu pierādījumi, kuri norādītu, ka sportists varēja zināt, ka šī sieviete lieto kokaīnu. Sportists šo sievieti satika nelielā restorānā un tikai tad uzzināja, ka sieviete vakarā plāno doties uz to pašu vietu kur viņš. Tāpat vakara laikā publiski kokaīns netika lietots un tas ,visticamāk, tika lietots tualetē, tāpēc sportists nekādi nevarēja zināt, ka sieviete lieto kokaīnu un, ka viņas skūpstīšana var novest pie kokaīna konstatēšanas viņa organismā. Tāpēc tiesa atzina, ka sportists ir rīkojies bez vainas. Lai arī Šveices Sporta arbitrāžas tiesa konstatēja, ka nav saskatāma sportista vaina vai nolaidība, kas nozīmētu, ka sportistam nav piešķirams sods par antidopinga noteikumu pārkāpumu, tomēr ir konstatējams, ka sportists Šveices Sporta arbitrāžas tiesai ir lūdzis tikai atcelt Starptautiskās Tenisa federācijas un Pasaules Antidopinga aģentūras pārsūdzības, bet ne Starptautiskās Tenisa federācijas lēmumu, līdz ar to, Šveices Sporta arbitrāžas tiesa atcēla Starptautiskās Tenisa federācijas un Pasaules Antidopinga aģentūras pārsūdzības, bet atstāja spēkā Starptautiskās Tenisa federācijas lēmumu ar kuru sportistam tika piešķirta divu gadu diskvalifikācija, jo Šveices Sporta arbitrāžas tiesa nav tiesīga lemt pāri robežām, kuras ir lūgušas puses.

Šajā gadījumā ir konstatējams, ka ir iespējams pierādīt apstākļus un faktus, kuri ļauj pilnībā atcelt sodu par antidopinga noteikumu pārkāpuma izdarīšanu. Šveices Sporta arbitrāžas tiesa ir vairākkārtīgi norādījusi, ka vainas vai nolaidības neesamības konstatēšana ir iespējama tikai retos izņēmuma gadījumos. Ar šo lēmumu Šveices Sporta arbitrāžas tiesa ir norādījusi, ka gadījumā, ja sportists spēj pierādīt, ka nav varējis apzināties, ka skūpsta dēļ viņa organismā varētu nonākt aizliegtā viela, un sniegtā informācija ir drīzāk ticama nekā aplama, ir iespējams konstatēt izņēmuma situāciju un sodu atcelt pavisam. Tāpat ir konstatējams, ka sportists vienlaicīgi ir spējis pierādīt, ka, lai arī neapzināti, tomēr aizliegtā viela tika uzņemta ar sporta rezultātu uzlabošanu nesaistītā veidā. Protams, šajā gadījumā diskvalifikācija uz diviem gadiem tika atstāta spēkā, bet tas vairāk ir saistīts ar sportistam juridisko zināšanu trūkumu, nevis antidopinga noteikumu pārkāpuma faktu pierādīšanu.

Lietā Nr.2008/A/1490 Pasaules Antidopinga aģentūra pret Amerikas savienoto valstu antidopinga aģentūru un Ēriku Tompsonu (Eric Thompson). Sportista organismā tika konstatēts kokaīna metabolīts sacensību laikā pēc tam, kad divas dienas pirms sacensībām sportists absolvēšanas ballītē lietoja kokaīnu, ieelpojot to caur degunu. Ēriks bija tikai 18 gadus vecs sportists, kurš nebija piedalījies sacensībās ārpus Ilinoisas skolas sporta. Eksperti norādīja, ka kokaīna ieelpošanai caur degunu pozitīva ietekme uz sportiskajiem rezultātiem ir tikai dažas minūtes līdz stundai, atkarībā no ieelpotā daudzuma, tāpēc eksperti neuzskata, ka konstatētā kokaīna koncentrācija paraugā ir lietota, lai uzlabotu savus sportiskos rezultātus. Šveices Sporta arbitrāžas tiesa konstatēja, ka Ērika jaunais vecums, dalība tikai skolas sacensībās, nezināšana par antidopingu, treneru bezdarbība nesniedzot informāciju sportistam par antidopingu (kas saistīta ar treneru pašu mazo pieredzi šajā jautājumā), kā arī ekspertu viedokli, kas norāda, ka kokaīns nav lietots, lai uzlabotu savus sportiskos rezultātus, ko arī pierāda sacensībās iegūtais rezultāts, kas bija daudzas reizes zemāks, nekā sportists bija spējīgs veikt. Lai arī visi šie apstākļi tika ņemti vērā, tomēr Ērikam tika noteikta diskvalifikācija uz vienu gadu (samazinot pirmajā instancē noteikto divu gadu diskvalifikāciju).

Šajā lietā Šveices Sporta arbitrāžas tiesa konstatēja, ka ir vairāki apstākļi, kas runā par labu sportistam, tomēr sportista vaina tika saskatīta. Šajā gadījumā sportists apzināti lietoja kokaīnu, bet lietošana nebija saistīta ar sportisko rezultātu uzlabošanu. Tāpēc Šveices Sporta arbitrāžas tiesa konstatēja nebūtiskas vainas esamību, nosakot zemāko vainas slieksni un nosakot diskvalifikāciju uz vienu gadu.

Minētie Šveices Sporta arbitrāžas lēmumi norāda, ka par sociālo narkotiku lietošanu sodi tiek piešķirti arī gadījumos, kad tika konstatēts, ka viela lietota ārpus sacensībām un bez vēlmes uzlabot savus sportiskos rezultātus, tomēr kodeksa regulējums paredz tikai izņēmuma gadījumus, kad sods ir atceļams pavisam, bet citos gadījumos ir nepieciešams ievērot kodeksā noteiktos minimālos un maksimālos diskvalifikāciju termiņus. Šeit varētu minēt vēl daudzus citus lēmumus, kuri saistīti ar līdzīgiem faktiskiem apstākļiem un sociālo narkotiku lietošanu ārpus sacensību laika, bez vēlmes uzlabot savus sportiskos rezultātus, tomēr diskvalifikācijas tika piešķirtas. Līdz ar to, gan ieinteresētās puses, gan sportisti aktīvi iesaistījās, lai panāku ļaunprātīgi lietotu vielu regulējuma apstiprināšanu 2021.gada kodeksā.

Pēc vairāku gadu centieniem un diskusijām 2021.gada 1.janvārī spēkā stājās 2021.gada kodekss, kurā tika ietverts ļaunprātīgi lietotu vielu regulējums. Saistībā ar ļaunprātīgi lietotu vielu regulējumi ir redzams, ka Pasaules Antidopinga aģentūra ir mainījusi arī Kodeksā ietverto vērtību hierarhiju un kopš 2021.gada 1.janvāra par pašu galveno vērtību tiek noteikta veselība. Šim grozījumam ir ļoti būtiska nozīme, jo tas parāda uz domāšanas maiņu izceļot sportistu veselību kā primāro vērtību.

Kodeksa 4.panta 2.punkta 3.apakšpunkts nosaka, ka 10. panta piemērošanas nolūkā ļaunprātīgi lietoto vielu vidū ir tās aizliegtās vielas, par kurām Aizliegto vielu un metožu sarakstā ir īpaši norādīts, ka tās ir ļaunprātīgi lietotas vielas, jo ar sportu nesaistītā sabiedrībā to lietošana bieži vien ir ļaunprātīga. Lai arī informācija par to, ka kodekss tiks papildināts ar ļaunprātīgi lietotu vielu regulējumu, bija zināms labu laiku pirms Kodeksa spēkā stāšanās, tomēr bija daudz neskaidrību un Pasaules Antidopinga aģentūra ilgi izvērtēja, kuras vielas tiks atzītas par ļaunprātīgi lietotām. 2020.gada 30.septembrī Pasaules Antidopinga aģentūra savā mājas lapā oficiāli publicēja informāciju par 2021.gada aizliegto vielu un metožu saraksta apstiprināšanu, kurā arī tika norādītas vielas, kuras, sākot ar 2021.gada 1.janvāri, tiks uzskatītas par ļaunprātīgi lietotām vielām.  Aizliegto vielu un metožu sarakstā ir noteikts, ka par ļaunprātīgi lietotām vielām tiek atzīts diamorfīns (heroīns), metilēndioksimetamfetamīns (MDMA/Ekstazī), tetrahidrokanabinols (THC) jeb marihuānas aktīvā viela un kokaīns.

Ļaunprātīgi lietoto vielu identificēšana tika uzticēta Pasaules Antidopinga aģentūras ekspertu grupai, kurai ir nepieciešamās zināšanas, lai to veiktu. Sākotnēji ekspertu grupai bija nepieciešams noteikt kritērijus, kuri palīdzētu atbildēt uz jautājumu – kuras vielas tiek ļaunprātīgi lietotas sabiedrībā ārpus sportisko rezultātu uzlabošanas konteksta, tāpēc ekspertu grupa noteica trīs būtiskus kritērijus, kuriem izpildoties, viela varēja tikt atzīta par ļaunprātīgi lietotu vielu. Kritēriji noteica, ka šīm vielām ir jābūt sabiedrības problēmai un tās tiek lietotas ārpus sportisko rezultātu uzlabošanas konteksta, šīs vielas ir aizliegtas tikai sacensību laikā, kā arī šīm vielām ir iespējams iegūt farmakokinētikas rezultātus. Šie kritēriji tika noteikti par nepieciešamiem, lai spētu nodalīt ļaunprātīgi lietotas vielas, bet farmakokinētikas rezultātu iegūšana ir ļoti būtisks apstāklis brīdī, kad ir nepieciešams konstatēt vai ļaunprātīgi lietota viela ir lietota sacensību laikā vai ārpus sacensību laika. Farmakokinētikas rezultāti var nospēlēt būtisku lomu pie sankciju noteikšanas un šie rezultāti var izšķirt vai par antidopinga noteikumu pārkāpumu ir piešķirama četru gadu diskvalifikācija vai trīs mēnešu diskvalifikācija no sporta.

Izpētot Pasaules Antidopinga aģentūras testēšanas atskaites no 2015.gada līdz 2019.gadam, ir redzams, ka šīs vielas tiek konstatētas pietiekami daudzos gadījumos. Metilēndioksimetamfetamīns (MDMA/Ekstazī) šo gadu laikā ir konstatēts 30 reizes, kokaīns 368 reizes, tetrahidrokanabinols (THC) 659 reizes, bet diamorfīns (heroīns) nav konstatēts nevienu reizi. Lai arī šie skaitļi attiecas tikai uz konstatēto vielu skaitu paraugos, nevis piešķirto sankciju skaitu par ļaunprātīgi lietotu vielu konstatēšanu, tomēr skaitļi ir pietiekami lieli, lai šo vielu lietošanu sportistu vidū uzskatītu par būtisku problemātiku. Šīs vielas pārsvarā tiek lietotas ar sportu nesaistītā veidā un tiek atzīts, ka šo vielu pozitīva ietekme uz rezultātu sportā ir tikai tad, ja tās tiek lietotas sacensību laikā.

Ļaunprātīgi lietotu vielu noteikšanai ir daudz lielāka nozīme nekā tikai vielu konstatēšana, kuras vielas sabiedrībā tiek lietotas ārpus sportisko rezultātu uzlabošanas konteksta. Nosakot ļaunprātīgi lietotas vielas, kodeksā ir veiktas arī pārmaiņas saistībā ar sodu noteikšanu par ļaunprātīgi lietotu vielu lietošanu. Standarta sankcija par pirmo antidopinga noteikumu pārkāpumu gadījumos, kad ir lietota viela, kura nav atzīta par īpašu vielu kodeksā, tiek noteikta diskvalifikācija uz četriem gadiem, bet, ja tiek konstatēta īpašas vielas klātbūtne un antidopinga organizācija nepierāda, ka tā ir lietota, lai uzlabotu savus sportiskos rezultātus, maksimālā diskvalifikācija ir divi gadi. Saistībā ar ļaunprātīgi lietotu vielu lietošanas konstatēšanu, Kodeksā noteiktais pienākums sportistam pašam atbildēt par viņa organismā nonākušajām vielām nav mainījies. Lai būtu iespējams piemērot ļaunprātīgi lietotu vielu regulējumu, sportistam ir nepieciešams pierādīt, iespējamības līmenī (51%), ka ļaunprātīgi lietota viela ir lietota ārpus sacensību laika, tā ir lietota ar sportu nesaistītā veidā, kā arī no kurienes viela ir nokļuvusi organismā, cik bieži tā ir lietota, pēdējā vielas lietošanas reize un kādās devās tā ir lietota.

Līdz šim par sacensību laiku tika uzskatīts laika posms, kas sākas divpadsmit stundas pirms sacensībām, kurās sportistam ir plānots piedalīties, un turpinās līdz šādu sacensību un ar šādām sacensībām saistītā paraugu vākšanas procesa beigām. Sākot no 2021.gada 1.janvāra kodeksā ir mainīta definīcija sacensību laikam, no kā var izsecināt, kas ir konstatējams par ārpus sacensību laiku, kam ir liela nozīme pie ļaunprātīgi lietotu vielu lietošanas. Kodeksā tiek noteikts, ka sacensību laiks ir laika posms, kas sākas plkst. 23.59 dienā pirms sacensībām, kurās sportistam paredzēts piedalīties, līdz sacensību beigām un ar šādām sacensībām saistītā parauga vākšanas procesam. No tā izriet, ka sportistam ir nepieciešams pierādīt, ka ļaunprātīgi lietotu vielu vēlākais ir lietojis vai uzņēmis 23:58 dienu pirms sacensību dienas. Tāpat sportistam ir nepieciešams sniegt informāciju no kurienes šī viela ir iegūta (lietots kokaīns, dzerta tēja (Hosē lieta) u.c.), cik bieži un kad pēdējo reizi ir lietots, kā arī devas, kādās viela ir lietota. Šai informācijai ir ļoti būtiska nozīme, jo pēc tās iegūšanas ir iespējams salīdzināt farmakokinētikas rezultātus un konstatēt, vai sportista paraugā konstatētā vielas koncentrācija atbilst veidam, biežumam un vielas daudzumam, kuru sportists ir norādījis. Arī šajā gadījumā sportists nedrīkst balstīties uz spekulāciju, bet ir jāsniedz pietiekami ticama informācija, kas neradītu šaubas.

Lai sportists spētu pierādīt, ka viela ir lietota ar sportu nesaistītā veidā, sportistam ir nepieciešams sniegt pietiekamus pierādījumus, kas rada pārliecību par sportista teikto. Pie šādiem pierādījumiem noteikti var minēt citu personu liecības, ekspertu viedokļi par konstatētās vielas koncentrācijas ietekmi uz sportiskajiem rezultātiem u.c. informāciju. Sportists nevar balstīties tikai uz spekulāciju, jo tas netiek uzskatīts par pietiekamu pierādījumu, lai konstatētu, ka vielas konstatēšana organismā nekādā veidā nav uzlabojusi sportiskos rezultātus.

Sākotnēji brīdī, kad antidopinga organizācija ir saņēmusi laboratorijas rezultātus, kuri norāda, ka sportista paraugā ir konstatēta ļaunprātīgi lietoto vielu klātbūtne, antidopinga organizācijai ir nepieciešams bez liekas kavēšanās nosūtīt sportistam paziņojumu par nelabvēlīgu analīžu rezultātu un sākotnēji jādod iespēja sportistam sniegt informāciju vai gadījumā viela nav lietota ārpus sacensību laika ar sportu nesaistītā veidā. Tā kā tiek dota šī iespēja sportistam uzreiz sniegt informāciju, pirmajā paziņojumā netiek noteikts pagaidu aizliegums dalībai sportā. Ja sportists dotajā termiņā tomēr nesniedz informāciju, kas norādītu uz iespējamu ļaunprātīgi lietotu vielu lietošanu ārpus sacensību laika ar sportu nesaistītā veidā, antidopinga organizācija ir tiesīga piešķirt pagaidu aizliegumu dalībai sportā.

Ja sportists nespēj pierādīt, ka vielu ir lietojis ārpus sacensību laika, kā arī apstākli, ka viela nav lietota, lai uzlabotu savus sportiskos rezultātus, diskvalifikācijas termiņš ir nemainīgs un par pirmo antidopinga noteikumu pārkāpumu tas ir nosakāms uz četriem gadiem. Ja sportists spēj pierādīt, ka vielas lietošanai nav sakarības ar vēlmi uzlabot savus sportiskos rezultātus, bet nespēj pierādīt, ka viela ir lietota ārpus sacensību laika, maksimālais diskvalifikācijas periods ir nosakāms uz diviem gadiem, bet, ja sportistam izdodas sekmīgi pierādīt, ka ļaunprātīgi lietota viela ir lietota ārpus sacensību laikā un tā nav lietota, lai uzlabotu savus sportiskos rezultātus, kodeksā tiek paredzēts, ka tādā gadījumā ir piešķirama tikai trīs mēnešu diskvalifikācija no sporta. Ar šo gan vēl viss nav beidzies, jo kodeksā ir paredzēta iespēja sportistam piešķirto trīs mēnešu diskvalifikāciju samazināt vēl par diviem mēnešiem, piešķirot tikai viena mēneša diskvalifikāciju. Šī iespēja sasaucas ar kodeksā ietverto vērtību hierarhisko maiņu nosakot kā prioritāti sportista veselību. Brīdī, kad vienlīdzīga konkurence netiek apdraudēta, antidopinga sistēmai ir nepieciešams aizsargāt sportistu veselību, tāpēc gadījumos, ja sportists ir apņēmies cīnīties ar atkarību, kas radusies no vielu lietošanas, kuras ir atzītas par ļaunprātīgi lietotām vielām, sekmīgi iziet rehabilitācijas programmu, tiek konstatēts, ka sportists ir izpildījis visas prasības, lai diskvalifikācijas termiņš par antidopinga noteikumu pārkāpumu tiktu noteikts uz vienu mēnesi.

Noteikt kuras rehabilitācijas programmas sportistam ir nepieciešams iziet, lai varētu samazināt diskvalifikāciju līdz vienam mēnesim, Pasaules Antidopinga aģentūra ir atstājusi antidopinga organizāciju rokās. Šāds Pasaules Antidopinga aģentūras solis ir uzskatāms par loģisku, jo noteikt vienotus kritērijus rehabilitācijas programmām visām valstīm, kuras parakstījušās par kodeksa ievērošanu būtu absurdi un, visticamāk, pat neizpildāms uzdevums. Katrai valstij ir sava specifika. Vienīgā prasība no Pasaules Antidopinga aģentūras ir apstiprināt tādas rehabilitācijas programmas, kuras nav izveidotas krāpniecisku nolūku dēļ, bet tiešām palīdz cilvēkiem cīnīties ar atkarībām. Latvijas Antidopinga birojs arī ir uzsācis rehabilitācijas programmu izvērtēšanu un apstiprināšanu, izvērtējot Latvijā esošās rehabilitācijas programmas, kuras piedāvā gan VSIA “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs”, gan VSIA “Ģintermuiža” u.c. Latvijas Antidopinga birojs ļoti nopietni pieiet šim jautājumam, tāpēc ir nepieciešams izvērtēt rehabilitāciju programmu prasības un aprakstus, kā piemēram rehabilitāciju programmu izmaksa, prasības, ilgums, piesaistīto speciālistu izglītības prasības u.c. jautājumus.

Svarīgi ir atcerēties, ka procesam, kas saistīts ar ļaunprātīgi lietotām vielām ir jāveic bez liekas kavēšanās. Procesam ir jānotiek operatīvi un īsā termiņā, lai gadījumā, ja sportists pierāda, ka ļaunprātīgi lietotās vielas ir lietotas ārpus sacensību laika un bez nodoma uzlabot savus sportiskos rezultātus, izmeklēšanas process nenoritētu ilgāk nekā galu galā piešķiramā diskvalifikācija un sportistam var noteikt diskvalifikācijas termiņu pēc iespējas laicīgāk. Pasaules Antidopinga aģentūra pat ir norādījusi, ja antidopinga organizācijām ir dotas pilnvaras pieņemt lēmumus par sankciju piešķiršanu, tad Pasaules Antidopinga aģentūra atbalstītu, ka lēmumus par ļaunprātīgi lietotām vielām tiktu pieņemti bez komisiju iesaistes, jo komisiju iesaiste lielākajā daļā gadījumu ir laikietilpīgāks process nekā gadījumos ja lēmumu pieņem pati antidopinga organizācija. Ne visām antidopinga organizācijām ir dots šāds pilnvarojums, bet tik un tā šīm antidopinga organizācijām ir nepieciešams veikt laicīgu izmeklēšanu un iespējami īsā termiņā nodot lietu komisijai lēmuma pieņemšanai.

2021.gada kodeksā ir iekļauts arī labvēlīgs regulējums sportistiem, kuriem ir piešķirtas diskvalifikācijas par ļaunprātīgi lietotām vielām pirms 2021.gada 1.janvāra. Kodeksa 27.panta 3.punkts nosaka: ja sportistam ir piešķirta diskvalifikācija par antidopinga noteikumu pārkāpumu pirms 2021.gada 1.janvāra un sportists joprojām izcieš diskvalifikāciju. un ar 2021.gada 1.janvāri par tāda paša veida antidopinga noteikumu pārkāpumu kodeksā tiek paredzēts mazāks sods, sportistam ir tiesības pieteikties sportista valsts antidopinga organizācijā un lūgt pārskatīt sportistam piešķirto diskvalifikāciju. Lai arī šis regulējums ir pozitīvi vērtējams, tomēr ir konstatējama zināma problemātika, kas saistīta ar situāciju, kurā pirms 2021.gada 1.janvāra sportists antidopinga organizācijai ir centies norādīt uz apstākļiem, kas liek domāt, ka sportists nezina, no kurienes konkrētā viela nonākusi organismā vai centies noliegt šo vielu lietošanu, bet pēc 2021.gada 1.janvāra tas pats sportists lūdz pārskatīt piešķirto diskvalifikāciju jau konkrēti norādot uz lietoto vielu, lietošanas ilgumu, pēdējo lietošanas reizi, devu lielumu, kā arī pierādījumus, ka viela tika lietota ārpus sacensību laika un bez vēlmes uzlabot savus sportiskos rezultātus. Līdz ar to antidopinga organizācijām būs nepieciešams ļoti nopietni izvērtēt sportistu lūgumus pirms piešķirto diskvalifikāciju samazināšanas apstiprināšanas.

Runājot par ļaunprātīgi lietotām vielām, ir nepieciešams atcerēties, ka šajā kategorijā ir iekļautas sociālās narkotikas, kuru lielākā daļa ir aizliegtas lielā daļā pasaules valstu. Izņēmums nav arī Latvija, jo par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos, glabāšanu, realizēšanu, lietošanu ir paredzēta kriminālatbildība, līdz ar to Latvijas Antidopinga birojam ir nepieciešams izvērtēt, vai pēc ļaunprātīgi lietotu vielu konstatēšanas sportista paraugā būtu nepieciešams informāciju nodot ari Valsts policijai izmeklēšanas uzsākšanai Krimināllikuma ietvaros. Domājams, ka nav viennozīmīgas atbildes, jo katras antidopinga noteikumu pārkāpuma lietas apstākļus ir nepieciešams individuāli izvērtēt un lemt par turpmāk nepieciešamajām darbībām. Pastāv iespēja, ka kādā no konstatētajiem antidopinga noteikumu pārkāpumiem tiks saskatīta nepieciešamība informāciju nodot arī policijai, bet citos gadījumos šāda nepieciešamība var netikt saskatīta.

Visā visumā 2021.gada kodekss ir piedzīvojis vairākas būtiskas izmaiņas. Daļa regulējuma ir kļuvis izsmeļošāks nekā tas bija 2015.gada kodeksā. Izsmeļošāks gan nenozīmē, ka tajā ietvertās normas ir vieglāk piemērojamas. Pareizāk būtu teikt, ka kodeksa piemērošana ir kļuvusi daudz komplicētāka - gan antidopinga organizācijām, gan pārkāpumu izskatīšanas komisijām ir nepieciešams pārzināt kodeksa regulējumu un spēt to piemērot atbilstoši lietas faktiskajiem apstākļiem. Lai arī pienākums nav viegls, tomēr tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu patiesu sportu un vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem sportistiem visos sporta veidos.

Izmaiņas aizliegto vielu sarakstā

2021.gads ir nesis izmaiņas ne tikai pašā kodeksā bet ari starptautiskajos standartos, kā piemēram, aizliegto vielu sarakstā.

No 2021.gada beta-2 agonistu klasē ir papildus izņēmums - lietojot inhalācijās un nepārsniedzot devu 25 mikrogrami/24 stundās vilanterols nav aizliegts (lielākā devā, vai lietojot citos ievadīšanas veidos nepieciešama terapeitiskās lietošanas atļauja). Līdz ar to šobrīd šajā klasē ir četri izņēmumi - salbutamols inhalācijās devā līdz 1600 mikrogramiem 24 stundās un jebkurā 12 stundu periodā ne vairāk kā 800 mikrogrami, salmeterols inhalācijās devā līdz 200 mikrogramiem 24 stundās, formoterols inhalācijās devā līdz 54 mikrogramiem 24 stundās, vilanterols inhalācijās devā līdz 25 mikrogramiem 24 stundās. Tādējādi astmas pacientiem ir plašāks medikamentu klāsts, kurus izmantot, nepiesakoties terapeitiskās lietošanas atļaujai

No 2021.gada metode M2.2 Intravenozas infūzijas vai injekcijas, kas pārsniedz 100 mL/12 stundās un kas nav saņemta slimnīcā ārstēšanās laikā, ir klasificēta kā īpaša metode. Intravenozu injekciju un infūziju iekļaušana Aizliegto vielu un metožu sarakstā (M2.2 klase) ir ar mērķi, lai aizliegtu pārlieku lielu šķīduma uzņemšanu un citu aizliegto vielu ievadīšanu intravenozas infūzijas veidā. Intravenoza infūzija ir šķidrumu ievadīšana vēnā, izmantojot adatu vai citu līdzīgu iekārtu. Tādējādi ir plašākas iespējas pielāgot sankcijas par pārkāpumu atbilstoši vainas pakāpei. "Sākuma solis" piemērojamajam diskvalifikācijas periodam ir divi gadi. Antidopinga organizācijai ir jāpierāda, ka metode pielietota apzināti ar mērķi uzlabot sportisko sniegumu vai slēpt citu aizliegto vielu lietošanu, lai lietas izskatīšanas komisija pieņemtu lēmumu, ka diskvalifikācijas periods ir ilgāks nekā divi gadi.

No ļaunprātīgi lietotu vielu lietošanas sportā draudi veselībai varētu būt ļoti līdzīgi kā jebkurā citā situācijā - heroīns, ekstazī, kokaīns un tetrahidrokanabinols atstāj iespaidu uz jebkura cilvēka, ne tikai sportista veselību. Tāpat arī citas vielas no šīm grupām var atstāt paliekošas sekas uz sportistu un citu cilvēku veselību. Kokaīns un ekstazī, kā arī citas vielas no stimulantu klases, pastiprina galvas smadzeņu darbību un organisma uzbudināmību, tos mēdz izmantot lai saasinātu uzmanību, uzlabotu koncentrēšanos, samazinātu nogurumu, bet šo vielu lietošana var radīt tik spēcīgu efektu, ka sportists nejūt noguruma apmērus un var pārtrenēties, kas var izraisīt arī nāvi. Heroīns ir opioīds - tā ir viela ar morfīnam līdzīgu iedarbību. Tas ir spēcīgs pretsāpju līdzeklis, kas tiek izmantots kā apreibinoša viela. Sportisko sniegumu tas, tāpat kā citi narkotisko vielu klases līdzekļi, var uzlabot, nomācot sāpju sajūtu. Narkotiskās vielas (heroīns, fentanils, oksikodons un citas morfīnam līdzīgas vielas) ir spēcīgi atkarību izraisoši līdzekļi. Lietojot tos, izstrādājās tolerance (nepieciešama aizvien lielāka deva, lai sasniegtu vielas iedarbību) un, pātraucot lietošanu, sākās abstinences sindroms jeb paģiras - nelabums, vemšana, muskuļu un kaulu sāpes, vēlme pēc jaunas opioīdu devas uzņemšanas. Tā kā attīstās tolerance un devu ir nepieciešams palielināt, liels risks ir arī pārdozēt - tas var izraisīt komu vai pat nāvi. Marihuānas lietošana var izraisīt atmiņas traucējumus, kā arī radīt paranoju un nemieru.

Top komentāri

komēta
k
Man daudz interesantāk būtu skatīties to sportu ja viņi visu būtu pamatīgi salietojušies, bet labāk kkādus stimulantus nevis marihuānu. Atļaušos pasmaidīt par apgalvojumu, ka sportistu veselība ir primāra, ja tas tā būtu, tad daudzi sporta veidi vispār būtu jāaizliedz, profesionālais sports nereti sačakarē veselību uz mūžu, dažreiz arī nogalina. Pīpēt marihuānu drošvien ir drošāk nekā nodarboties ar atsevišķiem sporta veidiem. Kad mildronātu iekļāva tai sarakstā sapratu, ka tas ir tikai bizness, sportistu veselība tā saraksta veidotājiem nerūp.
Čalis
Č
Milzīga industrija ir tās antidopinga kontroles. Pēc katra testa miljoniem vērta laboratorija pēta čuras uz 100 +1 aizliegto vielu. Un pretējā pusē ir zālū ražotāji, kas cenšas radīt kādu neaizliegtu stimulatoru. Godīgāk ir atļaut lietot visu. Skatītājiem arī intreresantāk skatīties, kā 100 m noskrien 8 sekundēs, nevis 10. Visi ir pietiekami informēti un zina, uz ko parakstās.
liekulības tirgus
l
Interesanti vai par THC nesalīdzināmi destruktīvākais, bet pārtikas veikalos nopērkamais etanols arī ir aizliegto vielu sarakstā?
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Baltās meitenes var skriet

Bērnība laukos un palīdzēšana omītei deva lielisku fizisko sagatavotību, kas palīdz tagad, kad Sindija Bukša ir Latvijas labākā sprintere, kura nacionālajās sacensībās ap sevi organiski piesa...

Intervijas

Vairāk Intervijas


Portrets

Vairāk Portrets


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā