Izcils vērtējums
Pandēmijas laikā 11. jūnijā aizstāvēju maģistra darbu Daugavpils Universitātes Izglītības un vadības fakultātē. Rakstīju par Latvijas Olimpiskās komitejas izveidoto Atlētu komisiju un tās attīstības stratēģiju. Saņēmu izcilu vērtējumu – desmit. Sākumā neticēju, ka es pati varētu uzrakstīt maģistra darbu, bet beigās gan uzrakstīju, gan ļoti labi arī aizstāvēju. Tā man ir vēl viena uzvara, par ko jūtos ļoti lepna. Divas nedēļas pirms prezentācijas paņēmu nelielu atslodzi ar vienu treniņu dienā, lai varētu vairāk laika veltīt tieši maģistra darba sagatavošanai un aizstāvēšanai. Pārējā laikā cītīgi trenējos, tāpēc bieži nācās rakstīt līdz pat trijiem naktī. Ar manu pusotru gadu veco dēlu Alanu vēl var apvienot treniņus, jo viņš var atrasties blakus un nodarbības laikā arī ir iespējams paņemt pāris minūšu pauzi, bet mācības gan ne – nepieciešams augsts koncentrēšanās līmenis. Tāpēc bieži vajadzēja strādāt, kamēr viņš gulēja. Mazais šobrīd ikdienā mostas trīs četras reizes, tāpēc nezinu, kad beidzot varēšu kārtīgāk izgulēties. Laikam, kamēr nebija bērna, pārāk daudz gulēju. Maģistra darba aizstāvēšana risinājās attālināti. Tāpat notika arī priekšaizstāvēšana. Tur uztraukums bija mazliet lielāks. Man šķiet, pirms dažiem gadiem aizstāvēt bakalaura darbu klātienē bija vieglāk, jo tad varēja redzēt vērtēšanas komisiju. Dzīva saruna man patīk vairāk nekā attālināta internetā. Arī bakalaura grādu jurisprudencē ieguvu Daugavpils Universitātē.
Sapnis par medaļu un otru bērnu
Pagaidām mācības nolikšu malā. Jāpaņem pauzīte, jo kārtīgi jāsagatavojas olimpiskās kvalifikācijas turnīriem un arī pašai Tokijas olimpiādei. Visu laiku veltīšu treniņiem un ģimenei. Pēc karjeras beigām gribu attīstīt sportu, tāpēc arī studēju iestāžu vadību. Gribētu darboties sfērā, kas paredz sporta attīstību.
Ja runājam tieši par Daugavpili, tas būtu vietējais olimpiskais centrs, jo kā sportiste zinu tā darbību un struktūru. Mēģinu smelties pieredzi no pašreizējās vadības. Nezinu gan, cik vēl ilgs būs mans profesionālās sportistes karjeras laiks. Iespējams, gatavošos 2024. gada Parīzes olimpiskajām spēlēm. Par beigām un par citu darbu uzņemšanos šobrīd nedomāju. Gribu izcīnīt medaļu olimpiskajās spēlēs, bet pēc tam jau skatīšos, ko darīt tālāk. Vēlētos arī ģimenes pieaugumu. Ja es to varētu apvienot ar profesionālas sportistes karjeru, kāpēc gan neturpināt?