Protams, tā mums būs ļoti grūta spēle, taču vienlaikus arī laba iespēja parādīt sevi pret visaugstākā līmeņa komandām. Ja to izdarīsim sekmīgi, varam radīt iespēju šādus pretiniekus sarunāt arī turpmāk un varbūt kādu no tiem atvest arī uz Latviju. Uz vieglu spēli, vājāku sastāvu vai nenovērtēšanu varam necerēt, jo Vācijas futbolistiem tā būs pēdējā pārbaude pirms Eiropas čempionāta finālturnīra. Motivācija un mobilizācija būs visaugstākajā līmenī, un viņi šai spēlei nekādā gadījumā negatavosies pavirši. Domāju, ka viņi mačā risinās kādus specifiskus un sev svarīgus uzdevumus. Piemēram, spēles apstākļos izstrādāt pozicionālos uzbrukumus un standartsituācijas, kādu Vācijai, visticamāk, netrūks. Tas viss viņiem var noderēt arī Eiropas čempionātā. Mums ir svarīgi daudz piedalīties tieši šādās spēlēs. Ja visu laiku tiksimies tikai ar Sanmarīno vai citām mazām valstiņām, uzvaru droši vien būs vairāk, taču komanda neprogresēs. Lai attīstītos, jāspēlē ar lieliem pretiniekiem. Tā būs pieredze gan spēlētājiem, gan treneriem, kuri var izmēģināt un novērtēt, kādu spēles zīmējumu labāk izmantot pret tik meistarīgām komandām. Futbolisti šādās spēlēs var pievērst sev lielāku uzmanību, taču to nevajadzētu darīt mērķtiecīgi. Šādās spēlēs kaut ko varam sasniegt tikai kā vienota komanda. Ja būs disciplīna, radīsies iespēja savas labākās īpašības parādīt arī spēlētājiem.
Pēdējās spēlēs Latvijas izlase pierādījusi, ka arī šobrīd ir gatava spēlēt pret augstākā līmeņa komandām. Tā pati Turcija ļoti pārliecinoši iesāka Pasaules kausa kvalifikācijas turnīru, taču mēs pret viņiem izbraukumā nospēlējām neizšķirti. Ja jāspēlē pret Vāciju, tas nenozīmē, ka mūs noteikti gaida sagrāve. Deviņdesmit minūtes uz laukuma var izvērsties ļoti dažādi.
Man pašam futbolista karjeras laikā līdzīga pieredze bija 1999. gadā, kad aizvadījām pārbaudes spēli Brazīlijā. Emocijas un enerģija bija fantastiskas, jo tur tika atklāts jauns stadions, bija trīsdesmit tūkstoši līdzjutēju, bet pretī uzlecošās brazīliešu futbola zvaigznes ar Ronaldinju, Aleksu un Robertu Karlušu priekšgalā. Vēl tagad atceros to sajūtu, ka pusotru stundu pirms spēles izejam uz zālītes un tur viņi nāk. Saprotu, ka man tūlīt pret viņiem būs jāspēlē, tāpēc uztraukums bija kārtīgs, taču galu galā šo spēli atceros ar vispozitīvākajām emocijām pat pēc zaudējuma ar 0:3. Brazīļi jau ir brazīļi. Pilna stadiona priekšā viņi visā krāšņumā rādīja savu individuālo meistarību, spēlēja skaistu futbolu. Šī pieredze noteikti ir viena no iespaidīgākajām manā futbola dzīvē. Pēc tam, atgriežoties mājās un redzot viņus spēlējam Francijas, Spānijas un Itālijas čempionātos, bija lepnums, ka atradāmies vienā laukumā.
Spēles ar tāda līmeņa pretiniekiem nevar aizmirst vai izdzēst no savas biogrāfijas. Tas ir gandrīz kā tetovējums – paliek futbolistu un treneru pieredzē uz visu mūžu. Tikai pēc šādas spēles ir svarīgi nepalikt, lidinoties gaisā. Pats kā futbolists savulaik to izjutu, kad pēc spēles 51 tūkstoša ietilpīgā stadionā pret Vācijas bundeslīgas klubu Schalke četras dienas vēlāk vajadzēja spēlēt Rēzeknē. Tad kaut kur iekšienē domā, ka nu tik atbrauksi un rādīsi to, ko pret tevi tikko rādīja Schalke, taču tā tas nenotiek. Arī Latvijas izlasei jau drīz pēc spēles Vācijā pretī stāsies Igaunijas futbolisti, kuri būs ļoti motivēti un līdzvērtīgi pretinieki.
*Latvijas futbola valstsvienība 7. jūnijā Diseldorfā pārbaudes spēlē tiksies ar četrkārtējo Pasaules kausa ieguvēju Vāciju. Četras dienas vēlāk sāksies Eiropas čempionāta finālturnīrs, kurā vācieši grupu turnīrā sacentīsies ar Franciju, Portugāli un Ungāriju.