"Problēmas mums parādījās pēc pirmajām maiņām. Ja kāds kaut ko aizmirsa, kāds kaut ko nedzirdēja, lietuvieši uzreiz momentāli sodīja ar trīs tālmetieniem," treneris sacīja laikrakstam Diena.
"Vēl viena lieta, ja komandai puslaikā ir piecas kļūdas, un visas tās ir uzbrukuma piezīmes... Tiesnešiem teicu, ka viņi var cienīt skaļus spēlētāju uzvārdus, taču jāciena ir arī otra komanda. Diezgan ilgi esmu šajā biznesā, basketbolā, taču tiešām nesapratu, kas notiek. Tas mūs izsita no līdzsvara. Ja mums atņem četrus uzbrukumus, lietuvieši to izmanto, mēs neesam tik stipri, lai būtu spēlē. Kādu brīdi mēs vienkārši sākam peldēt. Jāspēlē ar dubultu enerģiju, dubultu spēku, lai to kompensētu. Šoreiz nesanāca."
Otrā puslaika sākumā Latvija izķepurojās no mīnusiem un pat panāca neizšķirtu (45:45). "Otrajā puslaikā viss sākās normāli. Izdevās salauzt spēli mūsu labā. Izmantojām daudz brīvu metienu, bet pēc tam... Labi, no tālienes pat komandas līderis un snaiperis var aizmest garām, taču mēs piecus metienus ātrajos uzbrukumos netrāpījām no groza apakšas. Cik liela beigās bija starpība? Tas viss jau summējas. Parasti jau visi saka – aizsardzība, aizsardzība –, bet, ja nezināsim kā to bumbu dabūt grozā, ja nebūs pārliecības uzbrukumā, vari spēlēt kā gribi, tāpat zaudēsi."
"Ar visu to leišu pārsvaru cīņā zem groza, ar mūsu katastrofālo metienu procentu cīnījāmies. Viņi bija prognozējami. Visiem spēlētājiem bija skaidrs, ko pretinieki darīs, bet gadās tādi “varbūt viņš aizmetīs garām”, varbūt viņš tomēr neizmetīs. Nu, summējas tas, kas ir. Nav iemesla nokārt galvas. Šī spēle jāaizmirst, parīt būs nākamā," pozitīvi noskaņots ir A.Bagatskis.
Svētdien spēlēsim ar Serbiju, pirmdien - pret Maķedoniju. Pēc trim mačiem pa divām uzvarām B grupā ir Serbijai, Lietuvai un Latvijai, savukārt Bosnija un Hercegovina, Melnkalne un Maķedonija tikušas pie viena panākuma. Cīņu par medaļām turpinās grupas trīs labākās komandas.